Lai gan cilvēktiesību aizstāvji ir pozitīvi pārsteigti par Kubas valdības lēmumu, viņuprāt, tas vēl nenozīmējot ievērojamus uzlabojumus cilvēktiesību stāvoklim «brīvības salā». Bet analītiķi uzskata, ka šis solis varētu uzlabot Kubas attiecības ar ASV.
Spiediena rezultāts
Zināms, ka tuvākajās dienās tiks atbrīvoti pieci ieslodzītie, bet pārējie cietuma kameras atstāšot tuvākajos trijos četros mēnešos. Paredzēts, ka atbrīvotie dosies uz Spāniju, līdz ar viņiem arī ģimenes locekļi. R. Kastro apsolījis, ka atbrīvotie un viņu tuvinieki varēs apciemot dzimteni un viņu īpašums netiks konfiscēts, raksta AFP.
Spānijas ārlietu ministrs Migels Anhels Moratinoss, kurš arī piedalījās sešas stundas ilgušajās sarunās, paziņoja, ka notiekošais «atklāj jaunu ēru Kubā». Viņš arī izteica cerību, ka Eiropas Savienība mīkstinās nostāju pret komunistisko valsti.
52 atbrīvojamie tika ieslodzīti 2003. gadā, un viņiem piesprieda cietumsodu no sešiem līdz 28 gadiem. Vairākums apsūdzēti par centieniem «graut pastāvošo kārtību Kubā amerikāņu interesēs». Kuba vienmēr noliegusi, ka tai ir politieslodzītie, saucot tos par ASV algotņiem. Starptautiskā sabiedrība sāka izdarīt spiedienu uz Kubu par tās politieslodzīto atbrīvošanu pēc tam, kad februārī pēc ilgstoša badastreika cietumā nomira cilvēktiesību aktīvists Orlando Zapata Tamajo. Pēdējo reizi tik nozīmīgs skaits ieslodzīto valdības pretinieku tika atbrīvoti 1998. gadā pēc toreizējā Romas katoļu baznīcas pāvesta Jāņa Pāvila II vizītes. Tad brīvības gaismu ieraudzīja 101 disidents.
Cilvēktiesību aizstāvji uzskata, ka notikušais ir brīnums, tomēr necer, ka tas nesīs lielas pārmaiņas Kubā. «Piespiedu trimda Spānijā nenozīmē pilnīgu brīvību. Kubas valdība cenšas sasniegt īslaicīgus politiskos mērķus,» domā Kubas Cilvēktiesību komisijas pārstāvis Elizardo Sančess. Savukārt ASV dzīvojošā kubiete, republikāņu partijas politiķe Ileana Rosa Lehtinena apgalvo, ka ieslodzīto atbrīvošana ir viltība. «Mēs nedrīkstam ļaut sevi apmuļķot,» teikts viņas paziņojumā. «Kamēr visi politieslodzītie netiks atbrīvoti, visas politiskās partijas, arodbiedrības un neatkarīgie mediji netiks legalizēti un tiem neļaus brīvi strādāt, ir jāizdara maksimāls spiediens uz Kubas tirāniju.»
Vēl daudz darba
ASV Valsts departaments paziņoja, ka «ieslodzīto atbrīvošanu vērtē pozitīvi, tomēr sekos tālākajai notikumu attīstībai, lai iegūtu faktu apstiprinājumu».
Eksperti uzskata, ka notikušais varētu atkausēt Havanas un Vašingtonas attiecības, tomēr nozīmīgākam uzlabojumam esot nepieciešams pārskatīt 48 gadus veco ASV noteikto tirdzniecības embargo, ļaut lielākam skaitam amerikāņu tūristu apmeklēt Kubu un nodrošināt plašākus telekomunikāciju sakarus starp abām valstīm.