Sauli nevajag
Teorētiski tūristu interesei varētu kaitēt arī, piemēram, salīdzinoši aukstais vasaras sākums. Tomēr viesnīcu un restorānu biznesa pārstāve uzsver, ka laikapstākļus vainot nav pamata, jo tūristi, braucot uz Rīgu, apzinās, ka šī nav kūrortzona. «Ja viņi gribētu sauļoties, uz Latviju nebrauktu. Lai baudītu kultūru, karstais laiks patiesībā nav tik svarīgs,» bilst asociācijas direktore.
Vienlaikus gan viņa norāda, ka arī citām kultūras galvaspilsētām iepriekš šis status nav nesis milzu atdevi: «Daudzviet ir veikti pētījumi, kādu ietekmi šāds statuss ir atstājis, un jāteic, ka pozitīvus rezultātus guvušas tikai divas pilsētas. Lielākoties kultūras galvaspilsētu pasākumi tomēr ir domāti vietējiem iedzīvotājiem.»
Rīgas Tūrisma attīstības biroja valdes locekle Vita Jermoloviča gan ir citādās domās un saka, ka kultūras galvaspilsētas statuss pirmajos sešos mēnešos pilnībā sevi ir attaisnojis un tūristu pieplūdums Rīgā esot pieaudzis: «Pirmajā ceturksnī Rīgas viesnīcās un citās naktsmītnēs tūristu skaits audzis par 19%. Tāpat Rīga ir ieguvusi visas pasaules mediju uzmanību un atpazīstamību.» Viņas skatījumā arī «pilsētā jūtama ļoti pozitīva un pacilājoša atmosfēra, kas rada patīkamas sajūtas ne vien pašiem iedzīvotājiem, bet arī tās viesiem». «Protams, laikapstākļi varētu būt nedaudz labvēlīgāki, jo siltā un saulainā laikā vairāk gribas uzturēties ārā, doties pastaigās, bet, domāju, ka kopējo situāciju tas nemaina, jo cilvēki ceļojumus plāno laikus un lietus vai aukstums reti kad ir iemesls to atcelšanai,» teic V. Jermoloviča.
Kompensē Ukrainu
Pozitīvi uz kultūras gada ietekmi raugās Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs. Arī viņam šķiet, ka ietekme uz tūristu plūsmu tomēr ir jūtama: «Domāju, ka sniegums ir pozitīvs.» Tam piekrīt Mazo un vidējo uzņēmumu asociācijas direktore Patrīcija Kraukle, kura Dienai norāda, ka pieplūdumu var redzēt kaut vai pēc tā, ka «Rīgā piestāj ne tikai kuģi, bet arī laineri».
«Nupat bija atbraukuši sadarbības partneri un biznesa darīšanās apmeklēja Esplanādi, viņi bija ļoti apmierināti, redzot, cik daudzveidīga ir programma un kā cilvēki cenšas. Kad pirms Jāņiem Mežaparkā notika dažādi pasākumi, tā bija lieliska iespēja mazajiem uzņēmējiem sevi parādīt,» uzsver P. Kraukle. Viņasprāt, kultūras galvaspilsētas statuss Rīgai mazajiem uzņēmējiem kompensē zaudējumus, kas radušies saistībā ar notiekošo Ukrainā.
Svarīgs jau statuss vien
Kādu iespaidu īpašā kultūras programma atstājusi uz uzņēmējdarbību ne tikai sajūtu līmenī, bet arī statistiski, pagaidām gan nevar pateikt, jo skaitļi būs zināmi vien gada beigās.
«Ir jūtams, ka uz šī statusa rēķina cilvēku pieplūdums ir, tas nodrošina arī lielāku aktivitāti vietējā tirgū. Tallinā rezultāti bija ļoti pozitīvi, tur iztērētais atpelnījās ar uzviju. Vai to izdosies paveikt arī Rīgai, redzēsim,» pagaidām komentārā piesardzīgs ir Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.
Vienlaikus LTRK vadītājs piekrīt arī kritikai - kā rīdziniekam viņam nešķiet, ka izdarīts maksimums, lai piesaistītu viesus. «Nezinu, vai spētu pateikt, ka šajā gadā ir kaut kas ļoti īpašs, kas nav bijis citus gadus.» Taču «fakts kā tāds, ka esam ar šo statusu, jebkuram tūristam, plānojot savu atvaļinājumu, var nospēlēt par labu Rīgai».
Eiropas Kultūras galvaspilsētas programma sākās 1985. gadā, šo godu nesušas jau vairāk nekā 40 pilsētas.