gadā igauņiem ļāva kultūrā investēt 12 miljonus latu. Latvijā, kur kultūra atkarīga no politiķu fiskālās labvēlības, togad VKKF sadalīja 2,3 miljonus latu, un izmisīgais fiansējuma kritums lielā mērā skaidrojams ar lēmumu no 2004. gada atdalīt VKKF finanses no minēto nodokļu ieņēmumiem. Ja tas nebūtu noticis, arī Latvijā VKKF saņemtu ap 12 miljoniem latu. Nu nākas samierināties ar budžeta piešķirto 2,1 miljonu un vēl 800 tūkstošiem, ko «iezīmētā» veidā VKKF šogad saņems no Latvijas valsts mežiem (LVM).
Atkarīgās nozares
VKKF nauda starp deviņām nozarēm «sadalās», ņemot vērā agrāko periodu pieprasījumu un iespējas to apmierināt. «Ir nozares, kur pieprasījums apmierināts par 27%, ir tādas, kur finansēti tikai 16%. Politisku lēmumu par lielāku atbalstu kādai no nozarēm pieņem VKKF padome,» skaidro VKKF direktors Edgars Vērpe. Pirms nedēļas VKKF padome tikās, lai lemtu par šāgada naudas sadali un vienojās par lielāka atbalsta piešķiršanu kultūras mantojuma finansēšanai un literatūrai. Te gan jāsaka, ka «lielāks atbalsts» literatūrai nozīmē saglabāt 2011. gada līmeni (183 tūkstoši latu), bet ne santīma literatūra nesaņems no VKKF mērķprogrammu budžeta - 800 tūkstošiem latu, ko šogad piešķīra LVM. Par to jau izskanējis ass protests no rakstniekiem.
E. Vērpe uzsver - ir nozares, kuras gandrīz pilnībā atkarīgas no VKKF finansējuma, jo tajās nodarbinātie citu atbalstu faktiski nesaņem. Piemēram, literatūra, kur rakstniekam, lai tiktu pie jaunas grāmatas, jāsamierinās ar niecīgu honorāru vai pat no tā jāatsakās, lai izdevējs piekristu grāmatu izdot. Vienlaikus viņš uzsver - mīts, ka kultūras darbinieki nestrādā un gaida atbalstu no valsts, ir aplams. «Viņi visi strādā citos darbos, maksā nodokļus un papildus tam nepamet kultūras lauku.»
Pirmais VKKF projektu konkurss noslēdzās 27. janvārī (finansējums gada laikā tiek sadalīts trīs konkursos), - turpmāk tikšot ņemta vērā LVM naudas ietekme uz tām nozarēm, kam minētie 800 tūkstoši tiks sadalīti, un «apdalītie», tajā skaitā literatūras nozare, turpmākajos konkursos varēs pretendēt uz papildu finansējumu. To apstiprina VKKF padomes priekšsēdētājas vietniece Zanda Redberga, sakot: «Martā esam paredzējuši pie jautājuma par finansējuma sadalījumu starp apakšnozarēm atgriezties.»
Komentējot vētrainu sašutumu raisījušo LVM naudas sadali, ne santīma neparedzot, piemēram, grāmatu iepirkumiem lauku bibliotēkām (akūta problēma), E. Vērpe uzsver: «Tas bija atkarīgs no LVM ziedojumu politikas.» Proti, saņemot šo finansējumu, tā izlietojums jau bija «iezīmēts» un tiks novirzīts valstiski nozīmīgiem kultūras pasākumiem, valsts teātru un koncertorganizāciju atbalstam, profesionālu nevaldības kultūras organizāciju atbalstam u. c. (sīkāk LVM naudas sadalījums atšifrēts grafikā). Literatūras un grāmatniecības nozares pārstāvji atklātā vēstulē lūguši politiķus tomēr atrast naudu grāmatu iepirkumiem un lasīšanas veicināšanai.
Kopumā E. Vērpe pozitīvi vērtē LVM līdzekļu ieguldīšanu kultūras nozarē. Viņaprāt, ja LVM līdzekļi nonāktu budžeta kopējā katlā, līdz kultūras nozarei tā varētu arī nenonākt. «Kad valstij iet labi, finanses kultūrai pieaug lēnāk, kad valstij iet slikti, kritums ir straujš.» Latvijas VKKF ilgtermiņā ir būtiski zaudējis politiķu savulaik pieņemtā lēmuma neturpināt VKKF finansēt no akcīzes nodokļiem dēļ. Izskatās, ka šo principu atjaunot būs grūti, jo Finanšu ministrija t. s. speciālos budžetus veidot nevēlas.
Kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende domā, ka turpmāk jāatrod veids, kā VKKF darbības rezultātus ciešāk sasaistīt ar prioritātēm kultūras un sabiedrības integrācijas jomās. «Tas visdrīzāk darāms, izstrādājot sabiedrībai saprotamu VKKF vidēja termiņa stratēģiju, kā to paredz fonda nolikums.» Lai vienotos par darbībām, nākamā gada finansējuma pamatošanai tikšot veidota īpaša darba grupa.
Ķebļu konkurētspēja
«Ļoti negribētu vairs taisīt izrādi, kur naudas trūkuma dēļ scenogrāfija ir divi ķebļi,» saka režisors Mārtiņš Eihe. Šovakar viņa un Kristas Burānes vadītajai radošajai apvienībai Nomadi starpnozaru mākslas projekta Atmiņu istabas pirmizrāde. Nomadi ir viens no nevalstiskajiem Latvijas teātriem, kuru izrāžu pamatbudžetu veido VKKF naudas. Uz aktuālo LVM mērķprogrammas finansējumu viņi kā nevalstisks teātris pretendēt nevar, mērķprogramma no valsts/pašvaldībām neatkarīgu teātru atbalstam likvidēta, tiešs atbalsts no KM šogad arī neesot gaidāms. VKKF pamatbudžeta samazinājums par 300 tūkstošiem latu nozīmē to, ka radošajiem projektiem naudas būs vēl mazāk nekā līdz šim, kad vienas izrādes iestudēšanai nevalstisks teātris vidēji saņēma ap 500 latiem. «Tā ir vardarbīga izturēšanās,» saka K. Burāne. «Cilpa kaklā uzmesta, bet tā līdz galam to vēl nesavelk.»
Nevalstiska teātra pastāvēšana ir būtiska - tas var atļauties eksperimentēt, startēt ar svaigām idejām un riskēt, kas ir ļoti vajadzīgs šī mākslas virziena attīstībai, saka M. Eihe un K. Burāne. Pērn rēķinājuši, ka normālam radošajam procesam, nodrošinot četras pirmizrādes gadā, būtu vajadzīgi ap 100 tūkstošiem latu. Pērn no tiem teātra budžets bija 16 tūkstoši (trīs pirmizrādes, dalība starptautiskos festivālos u. c.). Kā labo piemēru kultūras finansēšanā M. Eihe min Nacionālo kino centru, kur projekti atšķirībā no VKKF tiekot vērtēti pēc skaidri saprotamiem kritērijiem.