A.Šlesera politiskajām ambīcijām Leonīda Loginova vieta, protams, ir par sīku. Taču tieši jaunais Rīgas vicemērs visdrīzāk būs ostas valdes priekšsēdētājs. Ne jau dēļ 6200 latu algas, kas mazāk pārtikušam politiķim varētu būt motīvs. A.Šleseram saskaņā ar ienākumu deklarāciju kāds ir parādā Ls 200 000 un uzkrājumos glabājas vairāk nekā pusmiljons latu. Rīgas domes deputāta pamatalga ir 300 latu.
Gatavojoties vadības maiņai galvaspilsētā, Diena nolēma izpētīt, kur, izņemot vēlmi ieiet vēsturē kopā ar Džordžu Ārmitstedu, vēl slēpjas Rīgas vilinājums. Proti, kur krīzes laikā vēl ir nauda lielu objektu pasūtījumiem un iespēja no «pareizajiem» konkursu uzvarētājiem vai citiem labumu guvējiem iegūt naudu politiķu vai partiju finansēšanai, par ko korupcijas apkarotājiem aizdomas ir daudzus gadus.
Iezīmējās trīs atbildes - brīvostā, lielajos satiksmes projektos un Rīgas īpašumu apsaimniekošanā.
Brīvosta
Brīvosta pērn infrastruktūras sakārtošanā, ostas padziļināšanā, piestātņu izbūvē ieguldīja 26 miljonus latu, teikts tās gadagrāmatā. Tas ir gandrīz tikpat, cik paredzēts visiem Rīgas lielajiem objektiem šā gada investīciju plānā.
«Skatieties ostas virzienā,» uz jautājumu par interesi vadīt Rīgu atbildēja vairāki avoti. Rīgas mēra kandidāta Nila Ušakova pārstāvētā Saskaņas centra un LPP/LC intereses atšķiras tai ziņā, ka pirmajiem ir svarīgi pirmo reizi tikt akceptētiem varā, kamēr otrajiem primāra ir ekonomika. No turienes arī «Šlesers pelnīs, Ušakovs tērēs». Tas nenozīmē, ka SC nauda un posteņi interesē mazāk.
Ostas būvniecības ieceres nākamajiem gadiem ir patiesi apjomīgas. Vienā no pēdējām sēdēm domnieki atbalstīja ostas pārcelšanu no pilsētas centra uz Krievu salu. Tur būs multifunkcionāls terminālis, piestātnes, jauna dzelzceļa stacija, administratīvo ēku komplekss, paplašinās un rekonstruēs kuģu ceļus. Kundziņsalā iecerēts jauns konteinerterminālis. Nākamgad jāsāk būvēt jaunu pasažieru termināli Pīļu muižā, vēsta gadagrāmata.
Rīgas attīstības programma 2006.-2012.gadam runā par jaunu termināļu kompleksu Mangaļsalā, termināļiem Daugavgrīvā, daļā Kundziņsalas, Rīnūžos, loģistikas un kravu sadales centru Spilvas pļavās.
«Būvniecības iespējas tur ir nebeidzamas un nav iespējams izkontrolēt - izmaksas procesā var palielināt piecas sešas reizes. Betons, metāls - otrs Dienvidu tilts,» teica avots, kura darbs ir saistīts ar ostu. «Tas attiecas arī uz padziļināšanas darbiem.»
Ostas valde arī nosaka tarifus un lemj, kam pienākas atlaides. Valdes lēmumi un sēžu protokoli sabiedrībai nav pieejami.
Pēc lidostas zaudēšanas brīvosta varētu kļūt par A. Šlesera jauno jājamzirdziņu. «Pēterburgai ir sava osta, Maskavai tādas nav, līdz ar to mēs varam apkalpot šo pilsētu. Objektīvi vērtējot esošās biznesa tendences un konteinera kravu biznesa attīstību, ir pamats uzskatīt, ka tieši Rīgas ostai Baltijas reğionā ir vislielākās iespējas,» teicis bijušais satiksmes ministrs.
Maģistrāles, mezgli
Rīgas pilsētas lielākā nauda nākamajos gados atrodama satiksmes infrastruktūras projektos.
Rīgas ilgtermiņa saistību saraksts rāda, ka 2009.-2011.gadā satiksmes projektiem iecerēts atvēlēt 183,6 miljonus latu. Lielākās summas plānotas 2010.gadā.
Vēl ikdienas izdevumi - 81 miljons latu transporta būvju uzturēšanai nākamos četrus gadus, nauda pagalmu bedrīšu lāpīšanai, miljoni jaunu sabiedriskā transporta līdzekļu iepirkšanai (otrs lielākais Rīgas uzņēmums apgrozījuma ziņā Rīgas satiksme pērn investīcijās ieguldījis 18,8 miljonus latu).
Tās ir lielas summas un iekārojami konkursi. To komisijās tiek iekļauti arī domes deputāti, bet komisijas var ietekmēt nolikumus, ieviešot dažādas prasības, lai uzvarētu «izredzētais». Klasisks pēdējā laika piemērs ir prasība pēc salīdzinoši lielām bankas garantijām.
«95% lielo iepirkumu notiek, kā plānots - tās trīs četras firmas savā starpā vienojas, kurš ko dabūs. Tāpēc arī par šiem konkursiem parasti nav sūdzību. No tāmēm var redzēt, ka otkats jau ir nevis 10, bet 20 procenti,» Dienai teica avots, kas ilgstoši saskāries ar ceļu remontdarbu konkursiem.
Ziemeļu koridors
Visas iepriekšējās satiksmes investīcijas pārspēj megaprojekts - Ziemeļu koridors ar Daugavas šķērsojumu (tilts vai tunelis), kas atslogotu centru no kravām un tranzīta. Izmaksas lēstas ap miljardu latu. Koridoru neuzcels jaunās domes darbības laikā (agrāk bija paredzēts to pabeigt 2018.gadā, bet šopavasar domes pārstāvji atzina, ka tas varētu aizkavēties par pieciem desmit gadiem).
Jaunā dome var nolemt, tieši kas tiks būvēts, izsludināt konkursus un saslēgt līgumus ja ne par visu, tad par daļu būvniecības.
Ziemeļu koridors tiek raksturots kā lielākais Rīgas projekts pēdējā desmitgadē. Pērn atklāto Dienvidu tiltu sauca par pēdējo 25 gadu lielāko projektu Baltijā. Pateicoties Rīgas domes izvēlētajam finansēšanas modelim, garām palaistajai iespējai pieteikties ES naudai, līgumos iestrādātiem būvniekiem labvēlīgiem noteikumiem un vāju kontroli, saskaņā ar Valsts kontroles atzinumu rīdzinieki par tiltu pārmaksāja vismaz 27,21 miljonu latu, tādēļ to dēvē par zelta tiltu.
Līdz šim par satiksmes jomu Rīgā atbildēja tēvzemieši. Tagad vēlmi vadīt domes Satiksmes komiteju izteicis Saskaņas centrs. Kopuzņēmumā Rīgas karte, kam bija vadošā loma dārgajā Rīgas e-talona projektā, valdes loceklis ir LPP/LC biedrs, domē neievēlētais Aleksandrs Brandavs.
Īpašumu apsaimniekošana
Otra lielākā pašvaldības investīciju daļa nonāk nekustamajos īpašumos - skolās, bērnudārzos, sporta bāzēs, kultūras būvēs. ĪD lemj arī par pilsētas īpašumu iznomāšanu, nosaka, kuri vajadzīgi pilsētas funkcijām utt. Par tiem rūpējas domes Īpašuma departaments (ĪD). Tajā par būvniecību atbild direktora vietnieks Oļegs Burovs, kas tiek saistīts ar LPP/LC interesēm (viņš nav partijas biedrs).
ĪD jau līdz šim bija LPP/LC politiskajā pārraudzībā, jo atbildīgo komiteju vadīja Andris Ameriks. Viņš bija arī departamenta iepirkumu komisijas loceklis, liecina amatpersonas deklarācija. A.Ameriks varētu saglabāt vadību Pilsētas īpašuma un privatizācijas lietu komitejā arī jaunajā domē.
«Departamentu direktora atrašanās amatā ir tiešā veidā atkarīga no uzraugošās komitejas atbalsta. Tas var veicināt klientelismu, īpaši divu departamentu gadījumā, kuri atrodas vienas konkrētas partijas pārstāvju uzraudzībā. Tas rada iespaidu par konkrētu «sfēru» sadali,» bija teikts Delnas pētījumā par korupcijas riskiem RD, norādot uz LPP/LC un O.Burova saikni.
ĪD no investīciju programmas un īpašumu privatizācijas fonda šogad piešķirti 21,9 miljoni latu.
Tās ir ne tikai finansiāli, bet arī politiski pievilcīgas investīcijas, kā rādīja atbildīgo amatpersonu gozēšanās krievu avīžu pirmajās lapās priekšvēlēšanu laikā saistībā ar Krievu drāmas teātra remontu. Ja SC vēlētājiem par prieku optimizācijā neslēgs, bet siltinās un uzlabos, piemēram, krievu skolas, SC varētu pievērt acis uz LPP/LC izdevīgiem darījumiem.
Ko katrs grib?
A.Šlesers kā nekavējošus projektus pirms vēlēšanām nosauca Ziemeļu koridoru, domes Administratīvo centru Torņakalnā un Centrāltirgus rekonstrukciju. Finansējums - miljards gadā - tika solīts no privātajiem investoriem.
N.Ušakova plāni nav zināmi. Viņš galvenokārt runājis par vajadzību palielināt finansējumu sociālajai jomai. Partijas programmā biznesa sakarā teikts vienīgi, ka jāveicina publiskā - privātā partnerība.