Trijos eksemplāros civilstāvokļa akti tika fiksēti arī pēc 1921. gada. Otrie eksemplāri kalpoja statistikai, bet pēc apstrādes nonāca Rīgas Dzimtsarakstu departamentā. Katrā rajonā, tiklīdz beidzās Otrais pasaules karš, visas baznīcu grāmatas un pagastu un pilsētu civilstāvokļa aktu reģistrus savāca rajona centrā. Viss, kas saglabājies, ir tur un tur arī meklējams. Kopš 1994. gada 1. janvāra katrā pagastā sākts veidot savu arhīvu. Dokumentus prom vairs neved, un rajona pilsētās pēc šā jaunā perioda dokumentiem vairs nejautājiet.
Ja vecāki, vecvecāki visos laikos laulājušies un bērnus kristījuši baznīcā, ja arī atvadu vārdus aizgājējam teicis draudzes mācītājs, baznīcu grāmatās ieraksti būs. Ja kāds savu laulību reģistrējis tikai «zagsā», šajā ķēdē būs pārrāvums, par ko baznīcas grāmata klusēs, un informāciju nāksies meklēt arhīvos - Latvijas Valsts vēstures, Dzimtsarakstu departamenta, Valsts vēstures arhīvā.
Katram, kurš interesējas par savu dzimtas koku, ieteicams Latvijas Vēstures institūta žurnālā (1939. gada 3. un 4. numurā) izstudēt V. Klētnieka apceri Dzimtas vēstures pētīšana. Galvenajās bibliotēkās tā ir pieejama.