Meklē jebkuras iespējas
Ādažu novada pensionāru biedrība ir jauna organizācija, dibināta 2011. gadā, bet no tām, kas strauji attīstījusies, izmantojot projektu iespējas. Biruta Krūze stāsta, ka ilgus gadus darbojušies pensionāru apvienībā, taču sapratuši - sabiedriskā labuma organizācijas statuss paver daudz plašākas iespējas. «Ja vēlamies pilnveidoties, ir jādarbojas, un mēs nekautrējamies, mēs darām!» uzsver Biruta Krūze. Viņa bijusi virzītājspēks jau pieciem projektiem un uzskaita galvenos: «Esam atjaunojuši slimnīcas pagraba telpu - to iztīrījām, izremontējām, un tagad tajā būs austuve. Nākamajā projektā ieguvām līdzekļus senioru deju kolektīva tautastērpiem, bet pats lielākais projekts tapa sadarbībā ar Ināras un Borisa Teterevu fondu - viņi mums piešķīra līdzekļus elektronisko klavieru iegādei, nopirkām skaņu, projekcijas un foto aparatūru, divus lielos termosus, lai pasākumos varam uzvārīt kafiju. Pamazām esam kļuvuši patstāvīgāki.»
Birutas kundze cer piesaistīt līdzekļus arī datora un biroja tehnikas iegādei: «Projektus rakstām abi ar dzīvesbiedru. Jā, sākumā nešķiet vienkārši, tomēr ar laiku un pacietību visu var iemācīties. Piemēram, projektā Labie darbi LV mūsu mērķis ir 23. augustā sasaukt kopā lietuviešus un igauņus un Ādažos rīkot lielo Baltijas ceļa atceres pasākumu. Bet reiz internetā izlasīju tikai frāzi, ka iespējams iegūt līdzekļus nūjošanas inventāra iegādei. Uzrakstīju un saņēmu atbildi: projekts pieņemts! Meklējam jebkuras iespējas. Es jau bieži iekrītu azartā, tad ir labi, ka vīrs mazliet piebremzē,» joko Birutas kundze.
Sāka ar novusa galdu
Ādažu novadā ir aptuveni 1400 pensijas vecuma cilvēku, aktīvākie - 100 senioru. Biruta Krūze gan teic, ka tas nav daudz, tomēr kuplā skaitā darbojas arī kungi. Biedrībā lepojas ar vīru ansambli, arī senioru deju kopā dāmām netrūkstot partneru. «Kungus iesaistījām biedrībā, ieviešot sporta spēles,» stāsta biedrības pārstāvis Osvalds Krūze. «Galvenais ir novuss. Spēlējam arī galda tenisu, dambreti, šahu. Kungi tiekas divreiz nedēļā, sāk jau pulksten vienos dienā un spēlē citreiz līdz sešiem vakarā,» azartu neslēpj O. Krūze. Kungi rīkojot sacensības gan savā starpā, gan braucot mēroties spēkiem uz Saulkrastiem, Ropažiem. «Tur sanāk labi spēlētāji. Pirmie gan netiekam - pirmie ir novusa kluba biedri ar izciliem reitingiem, taču uzvaras mums nav galvenās,» atzīst sirmais kungs. Viņš piekrīt - senioru gados ir svarīgi rast domubiedrus, kopīgas intereses, iziet sabiedrībā. Taču bez inventāra sportiskās aktivitātes kā noturīgu tradīciju izkopt gan būtu grūti.
Biruta atceras pirmsākumus: «Sākām domāt, ka arī kungus vajag no mājām dabūt ārā. Kad ienācām vecās Ādažu domes telpās, ar dzīvesbiedru no mājām atnesām novusa galdu - tā viss sākās.» Pašlaik gan tenisa, gan novusa galdus senioriem sagādājusi pašvaldība. Ādažnieki uzskata - tikai no pašu uzņēmības atkarīgs, kā tiks pavadītas vecumdienas: «Ejam uz baseinu peldēt - pensionāriem ir atlaides. Ik gadu septembrī organizējam senioru sporta spēles - pie mums sabrauc no visas Latvijas! Braucam ekskursijās, baudām kultūras dzīvi. Ir arī balles.»
Viena briesmīga lieta?
Biruta Krūze priecājas, ka laba sadarbība izveidojusies ar Carnikavas, Garkalnes, Aknīstes, Engures, Baldones senioriem un uzskata - vecums nav šķērslis iegūt draugus. «Ņem telefona grāmatu, zvana un piedāvā draudzēties! Pārējais veidojas pats no sevis - satiekamies, iepazīstamies, un pamazām viss notiek. Iespējas ir arī Rīgā - Eiropas mājā, kur reizi mēnesī satiekas pensionāru priekšnieki, - arī tur var iepazīt potenciālos domubiedrus. Kas vēlas komunicēt, iespējas atradīs,» uzskata Biruta Krūze.
Par teicienu «vecums ir viena briesmīga lieta» seniores vien nosmej - tas vēl neesot pienācis. «Esam tik aizņemti - mazbērni, mājas solis, vasarā dārzs. Tad koncerti, sanākšanas, mums nav laika gremdēties vecumā,» atzīst Ona Bēvalde. Seniores norāda uz Ādažu līnijdeju grupas Varavīksne dejotājām, sak, šīs kundzes esot lielisks piemērs, kā vadīt dzīvi pensijas gados. «Dejošana uzlabo dzīves kvalitāti. Mums bija dāmas ar augstu asinsspiedienu, holesterīnu, bet sāka dejot, un veselības problēmas pašas normalizējās, vairs nav lieki jātērē zālēm. Veselība ir tas lielākais ieguvums, un, ja esi vesels, esi atvērtāks, priecīgāks, pretimnākošāks. Kustības un saskarsme ir mūsu maize,» uzsver Marijana Sprindžuka.
Bet Zigismunds Dubovskis stāsta: «Pirms 10 gadiem atnācu dzīvot uz Ādažiem. Reiz satiku savu draugu, kurš vecāks par mani, - viņš uzaicināja uz pensionāru sapulci, tad bija balle. Novusu līdz tam biju spēlējis tikai bērnībā pionieru nometnē, bet sāku te spēlēt, un esmu iekritis azartā.» Dzīve būtu ritējusi mierīgi, ja ne pirms trim gadiem iekodusi ērce. «Saslimu ar encefalītu. Ērces kodušas visu mūžu, un nekas, bet te... Mani bezsamaņā aizveda uz slimnīcu - tuvinieki jau atvadījās. Trīs nedēļas nogulēju slimnīcā, pēc tam trīs mēnešus pat mācījos staigāt no jauna. Bet pensionāru biedrības draugi mani aizvilka uz baseinu, uzturēja možu garu un morāli atbalstīja. Viņiem esmu bezgala pateicīgs - par to, ka mani burtiska vilka atpakaļ dzīvē. Priecīgs un pateicīgs!» biedrības draugu nozīmi savā dzīvē uzsver Z. Dubovskis.