Nesen sabiedrības uzmanību piesaistīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) paziņojums, ka pārbaude saistībā ar e-pakalpojumu portālu skolas.lv liecina par «nepieļaujamiem trūkumiem projekta vadībā un uzraudzībā». Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile uzsvēra, ka pārbaudes rezultāti nonāks pie tiesībsargājošām iestādēm.
Līdz ar to skumju slavu iegūst vērienīgā iecere, kuru IZM pārstāvji gadiem slavēja kā daudzsološu. Nevar gan noliegt, ka ideja - veidot izglītības nozares e-pakalpojumu portālu - vērtējama atzinīgi. Arī idejas īstenošanas pirmie soļi radīja pozitīvu iespaidu. Diemžēl turpmākais raksturojams ar vārdiem, ko Dienai sacīja kāds IT jomas uzņēmējs, proti, lieliska ideja un neprasmīga realizācija ir publiskā sektora darbam raksturīga problēma. IZM tagad spiesta atzīt, ka «nav nodrošinājusi kvalitatīvu projekta uzraudzību». Taču, ja IZM netiek galā ar skolas.lv, kā lai tic, ka prasmīgi norit pedagogu algu reforma, izglītības politikas veidošana un zinātnes konkurētspējas paaugstināšana?
Nav normāli, ka amatpersonām neiestājas atbildība par projekta nerealizēšanu, uzsvērusi premjerministre Laimdota Straujuma. Tomēr pastāv bažas, ka daudzi, no kuriem mēģinās prasīt atbildību par skolas.lv neveiksmi, aizbildināsies, ka kļūdas pieļautas pirms vai pēc viņu laika. Jāpiebilst, lai arī izskanējis viedoklis, ka skolas.lv ir viena no bijušā izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa mācību procesa digitalizācijas iecerēm, projekta saknes gan iesniedzas senākā pagātnē - R. Ķīļa priekšgājēju laikā.
Tagadējā ministre apgalvo, ka darbam valsts pārvaldē ir zems prestižs, tāpēc neviens skolas.lv īstenošanā tieši iesaistītais darbinieks vairs nestrādā IZM. Tomēr kurš cits, ja ne pati valsts pārvalde vainojama pie tā, ka strādāt tajā nav prestiži? Ja raugās uz valsts pārvaldē strādājošo algām, redzams, ka viņu vidū ir labi atalgoti darbinieki, kuriem izmaksātās mēnešalgas ievērojami pārsniedz vidējo atalgojumu valstī. Ja darbinieku promiešanu veicina ministru mainība un atšķirīgās prioritātes, nevar noliegt - IZM tiešām gājis vētraini, bet tas nav attaisnojums miljoniem vērta projekta atstāšanai novārtā.
Ministri vērienīgu projektu īstenošanas laikā mainīsies arī turpmāk, tāpēc, iespējams, risinājums būtu veidot jaunu, ar ministriju politisko vadību nesaistītu projektu uzraudzības kontroli. Šāda institūcija gan radītu lielāku birokrātiju un papildu izmaksas, bet sabiedrībai ilgtermiņā varētu būt izdevīgāka nekā situācija, kad laba ideja beidzas neveiksmīgi un neviens par to neatbild.