Plašu uzmanību šajās dienās piesaista Rēzeknes tiesa, izskatot lietu par vēlētāju balsu pirkšanu Vienotības deputāta Dzintara Zaķa labā. Nevērtējot, cik labs vai slikts ir attiecīgais politiķis, pievērsīsim uzmanību dažiem ar konkrētās tiesas procesu saistītiem aspektiem.
Pirmkārt, lai arī cik bieži publiskajā telpā tiktu piesaukts minētais deputāts, viņš pats tā sauktajā «Zaķa lietā» ir tikai liecinieks. Domāju, ka daudzi šobrīd tam nepievērš uzmanību un būs visai šokēti, ja publiski nozākātais politiķis izspruks sveikā, lai vai kāds būs tiesāšanās rezultāts.
Otrkārt, ir visai dīvaini vērot, ar kādām metodēm apsūdzības puse cenšas pierādīt balsu pircēju vainu. Proti, šonedēļ kā liecinieki tika uzklausīti vairāki alkoholiķi, kas nemaz neslēpa, ka «darījuma» laikā bijuši dzērumā, detaļas neatceras, bet esot pilnīgi pārliecināti, ka viss noticis tieši tā, kā apsūdzībā teikts. Piedodiet, lai arī kuru un par ko tiesātu, ir neizprotams, kā vispār var iedomāties šādus - savu rīcību nekontrolējošus - personāžus uzskatīt par tiesā uzklausāmiem lieciniekiem?!
Arī pēc pārējiem «pierādījumiem» - pazīšanās, bukletu dalīšana, kopīga kafijošana ar ministru u. tml. - rodas iespaids, ka viss šis process no apsūdzības puses (un tas ir dīvainākais) tiek veidots par farsu, kurā tiesai atvēlēta ķīlnieka loma. Publiskā linča tiesa jau visu, kā saka, salikusi pa plauktiņiem, īstajai atliek vai nu pieņemt nepopulārus lēmumus, vai arī pazemojošā kārtā vilkt laiku, kamēr izrāde apnīk pat vislielākajiem bļāvējiem.
Bet uz tā fona visu acu priekšā norisinās daudz nopietnāka tirgošanās ar politisko atbalstu, par ko dīvainā kārtā nevienam nav pat ne vismazākā satraukuma. Vispirms pēc vēlēšanām tika pareizā kārtībā sakārtoti ministru krēsli, nodrošinot valdībai Saeimas vairākuma balsis un komplektā ar to siltas vietiņas partijām svarīgiem personāžiem.
Tagad pilnā sparā iet vaļā kaulēšanās par Valsts prezidenta vietu. Partiju pārstāvji nemaz neslēpj, ka notiekot politiskais tirgus, ka «pēc visas taisnības» valsts augstākās amatpersonas amats pienākoties ZZS, jo Vienotībai, lūk, esot premjera, bet Nacionālajai apvienībai - parlamenta spīkera vieta. Un lielais aprēķins esot ievēlēt tādu prezidentu, kurš vēlāk paklausīgi nosauktu vajadzīgo uzvārdu premjera amatam. Ja nevarēšot vienoties par Saeimas vairākuma balsīm kādas valdības partijas pārstāvim, nākšoties meklēt neitrālāku pretendentu vai arī (kaut kādā veidā) piesaistīt opozīciju.
Sanāk, ka slikti ir pirkt balsis pa vienai, bet vairumā un ar lielām likmēm - normāli?