Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dati liecina, ka katru gadu ES ierodas pusmiljons nelegālo imigrantu. Arī Latvijā pēdējos četros gados pieaudzis patvēruma lūdzēju skaits. 2009. gadā no 52 patvēruma lūdzējiem bēgļa statuss gan piešķirts tikai piecām personām. Latvijai kā ES dalībvalstij ir jāievēro kopējās saistības, no vienas puses, rūpīgi pārbaudot imigrantus, no otras, - strikti ievērojot cilvēktiesību vērtības.
Tomēr ne jau visi iebraucēji ir nelegālie imigranti un patvēruma meklētāji, jo tieši legālos darbos ES ierodas arvien vairāk tā dēvēto trešo valstu pilsoņu. Šī gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 1. ceturksni, par 89% pieaudzis Nodarbinātības valsts aģentūras filiālēs ārzemniekiem apstiprinātie darba izsaukumi. Visvairāk viesstrādnieku aicināti no Ukrainas, Krievijas un Baltkrievijas. Ekonomiste Raita Karnīte prognozē, ka, sākot ar 2016. gadu, Latvijai pietrūks darbaspēka un būs nepieciešama imigrācija. Tādēļ nepieciešams apzināti veidot imigrācijas politiku. Ja to darīs par vēlu, tad imigrācija notiks sasteigti, nepārdomāti un arī nelegāli.
Eiropas demogrāfiskās perspektīvas nav optimistiskas darbaspēka jomā. «Vidējais» ES iedzīvotājs kļūst arvien vecāks, un darbaspēka ievešana sāk līdzināties zobārsta apmeklējumam - nepatīkami, bet ļoti vajadzīgi. Viens no risinājumiem, kuru pielieto Rietumeiropā, ir nevis darbaspēka piesaistīšana, bet ražotņu izvešana uz zemēm ar lētāku darbaspēku.
Jo stingrāks likums, jo aktīvāki ir centieni to apiet vai pārkāpt. Piemēram, jo stingrāka imigrācijas likumdošana, jo plašāka ir nelegālā nodarbinātība, kas cieši saistīta ar ēnu ekonomiku un nesamaksātiem nodokļiem. Tādēļ vienlaikus ar pamatotajām bažām par viestrādniekiem būtu jāskatās perspektīvā un jānovērtē, kādu būtisku devumu Latvijas nacionālajai ekonomikai, tajā skaitā sociālajām iespējām, šie viesstrādnieki varētu dot.