Atšķirībā no citām Eiropas valstīm veco cilvēku īpatsvars Latvijā gan nepalielinās būtiska dzīves ilguma pieauguma rezultātā, bet tāpēc, ka ir liela jauno un vidēja vecuma cilvēku emigrācija. Pasaules Banka arī secinājusi, ka Latvijā ir ļoti liela atšķirība nodarbinātības līmenī starp augsti un zemi izglītotiem cilvēkiem, raksta LETA. It īpaši šī atšķirība novērojama starp sievietēm. Vēl viens nelabvēlīgs faktors ir tas, ka tikai 40% Latvijas uzņēmumu piedāvā saviem darbiniekiem dažāda veida apmācības un izglītības iegūšanu, kas ir zemāks rādītājs nekā citās ES valstīs.
Kā pētījuma rezultātiem veltītā preses konferencē oktobra sākumā stāstīja Pasaules Bankas ekonomiste Viktorija Levina, Latvijas izaicinājums ir panākt, lai pirmspensijas vecuma cilvēki, zaudējot darbu, spētu ātrāk atgriezties darba tirgū. Šobrīd aptuveni puse cilvēku vecumā virs 50 gadiem vismaz 12 mēnešus pēc darba zaudēšanas nevar atrast jaunu nodarbošanos. Šī vecuma grupa Latvijā pieaugušo vidū ir visvairāk nabadzības riskam pakļautā - nedaudz vairāk nekā 20%. Pasaules Banka secinājusi, ka cilvēki virs 50 gadiem visvairāk paļaujas uz ienākumiem no darba, bet darba zaudēšana, zema alga un neregulārs darbs viņus var novest nabadzībā.
Tāpat Latvijā daudziem darba devējiem joprojām ir negatīva attieksme pret vecāka gadagājuma strādājošajiem, uzņēmumos arī būtu vairāk jādomā par senioriem piemērotākiem darba apstākļiem - atbilstošām mēbelēm, grīdu u. tml. Turklāt visā Eiropā nereti vērojami zināmi mīti par strādājošiem senioriem. Piemēram, ir izplatīts uzskats, ka gados vecāki strādājošie nevēlas strādāt un dod priekšroku pensijai, lai gan aptauju dati liecina, ka divas trešdaļas šī vecuma ļaužu vēlas pensionēties pakāpeniski, pārejot uz nepilnas slodzes darbu vai tml. Tāpat populāri, bet lielākajā daļā gadījumu nepatiesi ir uzskati, ka gados vecāki strādājošie ir mazāk produktīvi vai atņem darba vietas gados jaunākajiem.
Latvijā sarūkošais iedzīvotāju skaits liek paredzēt, ka cilvēkiem nāksies strādāt ilgāku darba mūžu nekā līdz šim. Lai gan pensionēšanās vecuma celšana ir viens no veidiem, kā situāciju uzlabot, nepieciešami arī pasākumi, lai veicinātu senioru spēju strādāt ilgāk un arvien nozīmīgāks kļūst aktīvas novecošanas jautājums, norāda labklājības ministrs Uldis Augulis. Viņš skaidro, ka aktīva novecošana nozīmē dzīvot tā, lai, arī tuvojoties pensijas vecumam, neizkristu no darba tirgus un noturētos tajā pēc iespējas ilgāk. Šeit liela uzmanība jāpievērš gan veselīgam dzīvesveidam, gan apmācībām visa mūža garumā. Balstoties uz Pasaules Bankas veikto pētījumu, Labklājības ministrija līdz nākamā gada sākumam iecerējusi izstrādāt Latvijā ieviešamus pasākumus aktīvas novecošanas veicināšanai.