Cēla iekšējo komfortu
Viena no aktuālākajām problēmām Rīgā joprojām ir pirmsskolas izglītības iestāžu pieejamība. Pēc Izglītības, jaunatnes un sporta departamenta datiem, šogad ap 7000 bērnu nav nodrošināti ar vietu bērnudārzos. Pašvaldība šajā laikā izveidojusi 91 grupu 1826 bērniem, reorganizējot sākumskolas un ceļot piebūves. Neviens jauns bērnudārzs nav uzcelts, viena dārziņa būvniecība sākta Ziepniekkalnā. Tas kopš valsts neatkarības atgūšanas būs otrais jaunuzceltais bērnudārzs.
«Tas jau nenozīmē, ka mēs negribam celt,» apgalvo deputāts Andris Ameriks, kura pārstāvētā LPP/LC šajā sasaukumā bijusi atbildīga gan par pilsētas īpašumiem, gan izglītību un pirms vēlēšanām solīja īstenot plašu bērnudārzu celtniecības programmu. Viņš skaidro, ka liela daļa naudas tērēta esošo iestāžu remontiem: «Rīgā jau ir 150 bērnudārzi, kas celti padomju gados. Galvenais uzdevums paralēli celšanai bija uzlabot iekšējo komfortu, lai bērni tur varētu atrasties.» Dārziņos ieguldīta daļa no privatizācijas fonda naudas - ap 20 miljoniem latu gadā. Papildus tam pašvaldība līdzfinansējusi bērnu uzturēšanos privātajos bērnudārzos 33,3 latu apmērā par katru bērnu. Pērn šo palīdzību saņēmuši 1101 bērna vecāki. Dome arī maksājusi pabalstu 50 latu mēnesī par vietas trūkumu dārziņā.
Tomēr apvienības Māmiņu klubs veiktajā biedru aptaujā vecāki par paveikto izsakās skeptiski: rindas nav mazinājušās, bērnudārzā var tikt tikai gada sākumā dzimušie bērni, savukārt pašvaldības kompensāciju ir krietni par mazu privātā bērnudārza vai aukles pakalpojumiem. «Vēl vairāk dome nevar palīdzēt,» saka par sociālajiem un komunālajiem jautājumiem atbildīgais vicemērs Jānis Dinevičs (LSDSP), piekrītot, ka bērnudārzu problēmu risināšanā nav izdarīts optimums. Opozīcijas deputāte Baiba Brigmane (JL), kas pirmos divus gadus vadīja Izglītības komiteju, uzskata, ka tagad nauda tiek izmantota nelietderīgi, jo par «astronomisko summu», kas piešķirta jaunā dārziņa celšanai, pirmsskolas izglītībai varēja pielāgot sešas jau uzceltas ēkas.
Programma nav izpildīta
Pēc J.Dineviča teiktā, sekmīgāk īstenojusies pašvaldības mājokļu programma. Ieskaitot mājas, kas lietošanā tiks nodotas šogad, dzīvojamais fonds šajā sasaukumā palielināts par 2800 dzīvokļiem. Tiesa, vēl otrajā darba gadā dome paredzēja līdz 2010.gadam uzbūvēt 10 000 dzīvokļu, taču programma nav izpildīta pat par trešdaļu - rindā joprojām gaida aptuveni 9000 cilvēku.
SIA Rīgas pilsētbūvnieks (RP) valdes priekšsēdētājs un bijušais komunālās komitejas vadītājs Ivars Gaters (sākotnēji - JL, tagad - TB/LNNK) plānu jukšanu skaidro ar citu sociālo vajadzību augšanu. J.Dinevičs, kura partija pirms vēlēšanām gatavojās uzcelt 5000 dzīvokļu, atzīmē, ka nopietna celtniecība notikusi tikai pēdējos divus gadus: «Kad JL bija pie varas, problēma vispār netika risināta.»
Rindas mazināšanā nepietiekami izmantota iespēja izmaksāt pārcelšanās pabalstus denacionalizēto namu īrniekiem, uzskata A.Ameriks. Četru gadu laikā šādi pie jauna mājokļa tikusi 2171 ģimene, no valsts un pašvaldības līdzekļiem tam tērējot 33 miljonus latu. Vairāk nav izmaksāts, jo valdība nebija gatava piešķirt līdzfinansējumu, norāda domnieki.
Sociālie pabalsti aug
Četros gados aptuveni 360 personas tikušas pie sociālajiem dzīvokļiem. Labklājības departaments uzskaita vēl vairākas lietas, kas paveiktas sociālās palīdzības jomā: palielināts vietu skaits naktspatversmēs un izveidoti dienas aprūpes centri, mājvietās uzstādīti 76 pacēlāji, izveidota mobilā brigāde darbam ar bezpajumtniekiem u.c. Kopš 2006.gada ieviesti jauni pabalsti mājokļa pielāgošanai, par transporta pakalpojumiem un dzīvesvietas maiņai. Paplašināts arī palīdzības saņēmēju loks un apmērs. Kopējais finansējums pabalstiem pieaudzis no 11,5 miljoniem 2006.gadā līdz 16,2 miljoniem pērn. Šogad tas samazināts līdz 14,5 miljoniem.
Taču arī sociālās palīdzības jomā netrūkst neizpildītu partiju solījumu. Piemēram, LSDSP piedāvāja no pašvaldības maka visiem iedzīvotājiem iegādāties veselības apdrošināšanas polises. Tagad J.Dinevičs atzīst, ka «katram ne tuvu nebija iespējams apmaksāt». TB/LNNK apņēmās aktīvi organizēt sabiedriskos darbus. Mēra Jāņa Birka (TB/LNNK) preses sekretāre Kristīne Liepa teic, ka šajā virzienā ir strādāts, bet pamatā šis jautājums ir valsts kompetencē.
Partiju programmās nākamajiem četriem gadiem izskan apņemšanās turpināt dzīvojamā fonda palielināšanu un samazināt rindu uz vietām bērnudārzos. Taču ekonomiste Latvijas Universitātes asociētā profesore Margarita Dunska apšauba, ka partijas spēs minētos solījumus īstenot: «Jautājums, cik reāli tie ir tādā ekonomiskajā situācijā, kad, pēc provizoriskajiem datiem, 1.ceturksnī ražošanas apjomi ir sarukuši apmēram par ceturto daļu un attiecīgi arī nodokļu maksājumi.» Programmās izteiktos solījumus var uzskatīt par ilgtermiņa mērķiem, bet tikai ar nosacījumu, ka ekonomika stabilizēsies un ļaus realizēt solīto.