Kamēr mēs te katrs rušināmies savā mazdārziņā, lielu soli pretī panākumiem spēris latviešu modes zīmols Paade Mode, kurš drīzumā varēs lepoties ar pirmo publikāciju radošajā un mūsdienīgajā izdevumā Milk. Bet, kamēr mēs gaidām, uz nelielu sarunu aicināju Milk modes redaktori Helēnu Lahalli. Un tā mēs sēdējām un pļāpājām par modi turpat Parīzes centrā, viņu mājīgajā birojā netālu no Luvras, kur jūtama īstās Rietumeiropas modes elpa. Pie sienām karājas sezonas tendenču katalogi, uz grīdas un plauktos nedaudz nevīžīgi mētājas maisiņi ar luksusa zīmolu apģērbiem, kuri paredzēti nākamajām fotosesijām, bet dažādo nodaļu redaktori kā skudriņas skraida pa ofisu un sveicina atnācējus.
Cik sen jau darbojies Milk?
Milk redakcijas durvis pirmo reizi atvēru pirms septiņiem gadiem, kad biju pieteikusies praksē. Nostrādāju gadu un sapratu, ka vēlos strādāt neatkarīgi. Tostarp daudz laika pavadīju kādā bērnu veikalā Parīzē, vienlaicīgi rakstīju un veidoju stilu Milk fotosesijām, taču pavisam nejauši nokļuvu žurnālā uz pilnu slodzi, jo iepriekšējā modes redaktore Džūlija nolēma pievērsties kam citam. Tā nu esmu Milk jau sesto gadu.
Apraksti, lūdzu, savu ikdienu!
Darbu sāku ap desmitiem no rīta, kad ierodos birojā, lai atbildētu uz neskaitāmajiem e-pastiem. Bet galvenokārt mans darbs saistīts ar fotosesiju plānošanu žurnālam, kurš iznāk četras reizes gadā. Tāpat vācu mantas bildēšanām no šovrūmiem un dažādiem veikaliem, sazvanos ar stilistiem un fotogrāfiem, kā arī veidoju rakstus par modi. Visvairāk šajā visā mani iepriecina brīdis, kad redzu, darbs ir padarīts, fotosesija tuvojas noslēgumam, jo līdz bildēšanai vienmēr ir uztraukums un raizes par to, ka varētu taču vēl kaut ko uzlabot. Mūžīgais ideālisms!
Kā tu plāno fotosesijas? Vai ievēro to, kas attiecīgajā sezonā aktuāls?
Katras sezonas sākumā es apmeklēju zīmolu preses ofisus, kur izstādītas jaunākās kolekcijas. Tās man dod sapratni par stilu, kas jāņem vērā, plānojot bildēšanas un uzburot fotostāstus. Bet bieži vien ar piedāvājumiem nāk klajā paši fotogrāfi, un mans darbs ir uzturēt balansu starp māksliniecisko baudījumu un praktiskumu jeb nepieciešamību. Tev var būt lieliska ideja, bet, ja nāk vasara, tad tajā noteikti jāieintegrē kleitas un nevis jārāda adījumi vai mēteļi. Mēs to apspriežam redakcijas sapulcēs.
Kā tu nolēmi kļūt tieši par bērnu modes stilisti?
Kad mācījos dizaina skolā Studio Bercot, vienu no pēdējām praksēm izgāju franču apģērbu zīmola WoWo darbnīcā, un tas man deva papildu izpratni par bērnu modi un apģērbiem. Pēcāk kādā no modes izstādēm satiku Milk komandu, un viņi spēja man piedāvāt to, pēc kā visvairāk alku - žurnālistiku apvienot ar modi. Tad nāca prakse, kas pārauga nopietnā darbā.
Vai tu par modi interesējies jau no bērna kājas?
Neatminos, ka būtu kaut kā īpaši koncentrējusies uz modi, bet skaistas lietas man pie sirds gājušas vienmēr. Atceros, ka vēlējos kļūt par floristi. Esmu mācījusies arī jurisprudenci, jo vēlējos savu nākotni saistīt ar antīkām lietām un izsolēm, tādēļ zināšanas mantojumu jautājumos būtu noderīgas, bet galu galā pievērsos modei, jo jurisprudence šķita pārlieku garlaicīga.
Nesen kādā intervijā franču modes dizainere Izabella Maranta atzina, ka nav būtiski sekot modes tendencēm, bet ir jāražo tas, ko pats labprāt valkātu. Vai tu piekrīti šim apgalvojumam?
Es pilnīgi piekrītu Izabellai, un patiesībā viņa ir viena no manām mīļākajām dizainerēm. Vērojot dizaineres darbošanos no pirmsākumiem, varam redzēt, ka viņa vienmēr vairāk uzmanību pievērsusi auduma faktūrai, rakstam un krāsai, ne tik daudz siluetiem. Nav jēgas akli sekot modei, ja attiecīgajā apģērbā nejūties ērti un galu galā neproti to iznest.
Vai vari atklāt, kā jums savā žurnālā izdodas apvienot luksusa klases apģērbus ar masu zīmoliem, jo parasti bērnu stila lapās tiek ieturēts viens virziens - vai nu dārgi, vai lēti?
Tas ir samērā grūti, bet mums tas ir jāpaveic, jo, pirmkārt, ir jāatbalsta reklāmdevēji, bet, no otras puses, ir vēlēšanās dot iespēju jaunajiem dizaineriem un zīmoliem, kuri tikko uzsākuši savu biznesu. Balanss ir būtisks, un mēs to meklējam un atrodam katrā fotostāstā. Papildus divas reizes gadā sezonāli Milk izdod lielo modes grāmatu Kids Collection, kurā cenšas apkopot spilgtākos bērnu modes zīmolus, kā arī daudzus mazākus tirgus dalībniekus, kuros mēs saskatām potenciālu.
Kas jādara jaunam zīmolam, lai to pamanītu Milk modes redaktore?
Pirmām kārtām mums ir jāiemīlas šajā zīmolā, tam mūs ir jāpārliecina. Parīze nav vienīgā vieta, kur lūkojamies pēc jaunajiem talantiem. Mēs apmeklējam modes izstādes arī Kopenhāgenā un Londonā. Un pavisam godīgi - runa nav tikai par apģērbiem, tas ir arī mākslinieciskais noformējums, stila bildes un cilvēcīgais faktors. Taču es neko neizlemju vienpersoniski, ar saviem padomiem un jaunatklājumiem dalāmies - šo to iesaka mana asistente Melānija, ar pavisam citu redzējumu pārsteidz galvenā redaktore Isisa, un tā rodas rezultāts, kuru varam apskatīt Milk lappusēs. Taču, ja zīmols ir labs un augstvērtīgs, to noteikti pamanīsim.
Kā tev šķiet, vai mūsdienās bērniem vilkt mugurā New Generals modīgos apģērbus ir stilīgāk, nekā dižoties ar kleitu no Dolce & Gabbana jaunākās kolekcijas?
Domāju, ka tas apvieno gan ģimenes dzīvesstilu, gan to, cik naudas varam atļauties tērēt par konkrētajām drēbēm. Ar jebkuru apģērbu var panākt neparastu efektu un stilu, tikai jāļaujas radošumam. Mūsu mērķis ir arī turīgajiem vecākiem parādīt, ka bērnu var apģērbt stilīgi, velkot tādus zīmolus kā Monoprix, Zara, H&M. Kā arī savos fotostāstos Milk žurnālā mēs ne vienmēr parādām apģērbu, kas būtu valkājams ikdienā, tās bieži vien ir skaistas bildes, nepraktiskas, tomēr dod kādu nojausmu par to, ka, piemēram, kleitu var savilkt ar biksēm, pa virsu uzvelkot trīs dažāda raksta jaciņas, un izskatīties neparasti, stilīgi, mūsdienīgi. Tāpat stila lapās iekļaujam, piemēram, mētelīti no Dior, bet papildus pēc līdzības piedāvājam citas lētākas alternatīvas.
Mēs zinām, ka lielās modes noteicējvalstis ir Francija, Itālija, Spānija, Anglija. Kā tev šķiet, vai kādas izredzes ir arī Austrumeiropai, varbūt Krievijai?
Domāju, ka jā. Kaut vai labs piemērs ir igauņu fotogrāfe Katrīna Tanga, kuru es uzskatu par ļoti talantīgu un viņas bildes vairākkārt parādījušās mūsu izdevumā. Tāpat arī Paade Mode stila bildes uzrunāja jau no pirmās reizes, bet aizvadītajā Playtime Paris kādā no stendiem mani patīkami pārsteidza Hebe. Par krievu zīmoliem gan neko nezinu, bet par latviešiem un igauņiem esmu sajūsmā.
Varbūt vari minēt savus iecienītākos bērnu apģērbu zīmolus?
Bellerose, Bobo Choses, Petit Bateau, angļu Boden, Mini Rodini, Baby Dior - viņiem ir tik glītas kleitas un puišu žaketes, kuras īsti šobrīd nevaru atļauties. Tāpat patīk ESP1, kā arī Caramel Baby and Child.
Kāds ir tavs nākamais mērķis dzīvē?
Pirmām kārtām mans lielākais izaicinājums ir bērniņš, kuru gaidu ierodamies pasaulē jau visai drīz. Nezinu, vai pēc tam spēšu atgriezties Milk, lai gan gribētos. Tāpat labprāt strādātu kā neatkarīgā bērnu modes stiliste.
Melns vai balts? Ko tu izvēlies?
Balto!