Galvenā intriga
Paradoksāli, taču pirmo reizi Lietuvas Nacionālās operas pastāvēšanas vēsturē šeit izrādi iestudē latviešu radošā grupa. Izrādi, kas pieteikta arī kā aprīlī gaidāmās vācu operģēnija divsimtgadei veltītās Vāgnera nedēļas galvenā intriga, veido režisors Andrejs Žagars kopā ar scenogrāfu Reini Suhanovu, kostīmu mākslinieci Kristīni Pasternaku, horeogrāfi Elitu Bukovsku, gaismu mākslinieku Kevinu Vin-Džonsu, videomākslinieci Inetu Sipunovu un dramaturgu Miku Čeži. Mājiniekus pārstāv LNOBT muzikālais vadītājs un galvenais diriģents Roberts Šerveniks un daļa no starptautiskajā solistu sastāvā iesaistītajiem dziedātājiem. Iestudējums top sadarbībā ar Bratislavas operu Slovākijā, kur Loengrīna pirmizrāde notiks 24. maijā.
Šis būs jau ceturtais Loengrīna iestudējums Lietuvā (1926. un 1937. gadā Kauņas Valsts teātrī, 1969. un 2013. gadā Viļņā), taču pirmais, kura radošo komandu iedvesmojusi šīs pilsētas sarežģītā pagātne un sakrālā arhitektūra. «Vēlējāmies stāstu izspēlēt vēstures posmā, kas labi atbilstu Vāgnera operā atveidotajiem juku laikiem. Komplicētos vēstures periodos, kāds nenoliedzami bijis Otrais pasaules karš, jo spēcīgāka kļūst cilvēku ticība un vēlme noticēt brīnumam, kas spētu kardināli atrisināt viņu problēmas,» savu režisora skatpunktu atklāj A. Žagars.
Izpletņlēcējs katedrālē
Nav nejauši, ka Viļņas katedrāle, kas stalta un cēla jau iztālēm redzama pilsētas galvenā prospekta galā, ir centrālais tēls izrādes scenogrāfijā. «Baznīca kara laikā ir gan ticības rituālu norises vieta, gan institūcija, kurā gūt informāciju un patvērumu visiem, kas karadarbības rezultātā zaudējuši tuviniekus vai mājvietu. Viļņas ainavai tik raksturīgo krāšņo baroka baznīcu vidū īpaši izceļas monumentālā katedrāle: šim klasicisma stilā celtajam dievnamam ar skaisto kolonādi mūsu vēstījumā ir īpaša nozīme,» klāsta A. Žagars. Atrasts arī risinājums, kā 1939. gada vēsturiskajā kontekstā atrādīt gulbi - Loengrīna, svētā Grāla bruņinieka, dievišķo simbolu. Režisors atklāj, ka viņa versijā Loengrīns būs kā mesija - nezināmais, kurš nāk glābt ne tikai vienas sievietes, bet visu cilvēku dzīvi. Tāpēc gulbim būs nevis putna, bet lidmašīnas spārni, un Loengrīns atveidots kā izpletņlēcējs, kurš ierodas veikt konkrētu misiju. «Šie tēli dod konkrētā laika sajūtu un parādīsies gan video, gan reāli uz skatuves. Taču, risinot stāstu kara apstākļos, mēs neizmantojām ieročus. Uniformās un kostīmos arī nav specifisku nacionālu iezīmju,» A. Žagars sliecies uz kara neziņas, juku, šaubu un ticības vispārinājumu.
Strādājot ar solistiem no Lietuvas, Somijas, Vācijas, Šveices un Krievijas, tapis iestudējums diviem sastāviem, gādājot, lai dziedoņu vokālā meistarība un aktierspēle atklātu Vāgnera mūzikas būtību. Izlemts, ka pirmizrādē 22. martā titullomā būs vācu tenors Ferdinands fon Bothmers, bet Elzu, Brabantes princesi, atveidos Lietuvas vadošais soprāns Sandra Janušaite. Ļauno tēlu Telramunda un Ortrūdes pāri atveidos Daiņus Stumbrs un Inesa Linaburģīte. Riharda Vāgnera 200. jubileja, ko atzīmē visā pasaulē, A. Žagaram turpināsies ar Tanheizera jauniestudējumu Maskavā, Staņislavska un Ņemiroviča-Dančenko muzikālajā teātrī (pirmizrāde 29.IX) un Prāgā (2014. gada 11.I).