Tāpat kā krīze, arī «cūku gripa» līdz mūsu platuma grādiem ir atnākusi ar vēja spārniem - samērā netālajā Ukrainā jau plosās epidēmija, cilvēks, kas no Latvijā hospitalizētajiem slimniekiem cietis vissmagāk, ir viesojies Kaļiņingradā (starp mums un šo apgabalu ir vairs tikai Lietuva). Mūsu pašu mājās tika konstatēts ap 15 saslimšanas gadījumiem nedēļā, turklāt speciālisti nenoliedz, ka patiesībā jau šis skaitlis varētu būt vēl lielāks. Attiecībā uz tālāk notiekošo arī šo gripas gadījumu nākas salīdzināt ar krīzi - mēs neesam tam gatavi! Infektoloģijas centram gan esot adekvāts plāns jaunās gripas epidēmijas pārvarēšanai. Apsveicami, protams, taču šī gripa Latvijā plosās jau tagad, bet vakcīnas pret to mūsu valstī nav. Situācija teju tāda pati kā ar visu pārējo Latvijā: plāns, stratēģija un vīzija ir, bet reālas darbības - nav. Ļoti liela sabiedrības daļa pat nezina, kā izpaužas šīs saslimšanas pazīmes un kāda būtu pareizā rīcība, sajūtot kādus simptomus. Kad būs atbilstošā vakcīna, arī skaidrības nav nekādas.
Tautas partija pagājušajā nedēļā pārmeta diviem valdības ministriem Artim Kamparam (JL) un Einaram Repšem (JL), ka viņi, būdami savos amatos, spēj saskatīt tikai nākamā gada valsts budžetu, visus pārējos jautājumus atstājot novārtā. Iespējams, šādam apgalvojumam var pat piekrist, taču taisnības labad gan jāpiebilst, ka arī veselības ministre Baiba Rozentāle (TP) nav tālu no minētā darbības modeļa. Lielākajā daļā gadījumu viņas līdzšinējās uzstāšanās ir izpaudušās kā lielčīkstēšana par to, kas notiks, ja viņas vadītajam resoram nepiešķirs vairākus desmitus papildu miljonu.
Mēdz teikt, ka vienkāršāk un lētāk cīnīties ar kādu problēmu ir, neitralizējot tās iemeslus, nevis izmisīgi cenšoties apkarot sekas. Kamēr Latvijā to nesapratīs, mēs nepārtraukti dabūsim pa kaklu gan no dažādām krīzēm, ga saslimšanām. Vienīgā atšķirība gan ir tāda, ka krīze plosa mūsu kabatas, bet AH1N1 gripa - veselību un pat dzīvības.