Lai gan vijolniece nav galveno prēmiju saņēmēju vidū un uzvarētāju sarakstā nosaukta kā divpadsmitā, šis ir liels starptautisks panākums un nozīmīgs solis mūziķa karjerā, jo laureāta tituls iegūts konkursā, kuru pamatoti uzskata par visgrūtāko no pasaules izpildītājmākslinieku sacensībām. Tieši ar uzvaru šajā konkursā 2001.gadā sākās latviešu vijolnieces Baibas Skrides starptautiskā karjera, 1967.gadā konkursā uzvarēja Filips Hiršhorns un Gidons Krēmers.
«Neatkarīgi no galaiznākuma, esmu ļoti priecīga un gandarīta par padarīto, jo jau no paša sākuma mans vienīgais mērķis bija neuztvert šo mēnesi kā sacensības, bet katru uzstāšanos izdzīvot kā koncertu ar maksimālu emocionālu atdevi,» no Briseles, vēl tikai gaidot rezultātus, Dienai sacīja V.Sareika. Vijolniece apzināti bija izvēlējusies repertuāru, kurš ir tuvs pašai un, pēc konkursu statistikas, neved uz godalgotām vietām.
Pirmo vietu, konkursa Grand Prix un karalienes Fabiolas balvu šajā ārkārtīgi saspringtajā, veselu mēnesi ilgajā mūziķu meistarības, spēka un izturības pārbaudē izcīnīja 20 gadu vecais Taivānā dzimušais Austrālijas vijolnieks Rejs Čeņs, kurš jau astoņu gadu vecumā debitējis kā solists orķestra priekšā, deviņu gadu vecumā uzaicināts uzstāties olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā Japānā, bet pagājušajā gadā ieguvis pirmo vietu prestižajā starptautiskajā Jehūdi Menuhina konkursā.
Beļģijas Karalienes Elizabetes konkurss pieteikumus pieņem tikai no tādiem jaunajiem izpildītājmāksliniekiem, kuri jau beiguši mūzikas augstskolu un ir gatavi starptautiskai karjerai. V.Sareika ir beigusi Parīzes konservatoriju un patlaban papildina meistarību Beļģijas Karalienes Elizabetes mūzikas koledžā. Latvijā viņa uzstāsies šā gada oktobrī Hermaņa Brauna fonda rīkotajā koncertā kopā ar Maskavas konservatorijā studējošo pianistu Arturu Cingujevu. Vijolniece dzimtenē atgriezīsies arī decembrī, lai kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri atskaņotu Bēthovena vijoļkoncertu.