«Paēduši bijām, bet naudas reizēm nebija ne kapeikas. Bija reizes, kad skaitīju pēdējos santīmus autobusa biļetei uz kursiem. Tas bija laiks, kad, satiekoties kursos, mūsu vienīgais jautājums bija - kā dzīvot un ko darīt tālāk? Mēs - tādi sociālisma produkti - mācījāmies, kā dzīvot pa jaunam,» atceras Gunta, kurai apmeklētie kursi un _Apvāršņa_ izveidošana deva jaunus kontaktus, cēla pašapziņu un mudināja izvirzīt dzīvē jaunus mērķus. Viņa priecājas, ka šodien neviena no toreizējām kursu dalībniecēm nav palikusi vienkārša mājsaimniece, visas domubiedrenes agrāk vai vēlāk savas ieceres īstenojušas - atradušas darbu vai sākušas kaut nelielu biznesu.
Kopā ar domubiedriem
Kaļot plānus un meklējot izeju no stagnējošās situācijas, Guntas vīram radās iespēja izmantot ES piedāvāto pensiju lauksaimniekiem, un vadības grožus saimniecībā pārņēma Gunta. «Un tad arī viss sākās,» saka uzņēmīgā saimniece, grozoties aiz Omes bodītes letes: «Paplašināju saimniecības zemes platības, fermu, palielināju lopu skaitu, meklēju jaunu noieta tirgu savai produkcijai. Tagad pircēji mūs jau pazīst, nedēļas nogalēs aicina uz tirgiem, jo piedāvājam ne tikai svaigu gaļu, bet arī kūpinājumus. Un, protams, neatņemama dzīves sastāvdaļa man joprojām bija darbošanās Apvārsnī, kur kluba dāmas tiekas regulāri reizi mēnesī jau 10 gadu garumā.»
Tieši saistībā ar šo klubu un Latvijas lauku sieviešu apvienību Gunta iesaistījās arī mikrokredīta kustībā, kas ir apvienības īstenots projekts uzņēmējdarbības attīstībai lauku reģionos. Apvienojoties vairākām uzņēmīgām dāmām, kas vēlas sākt vai pilnveidot savu biznesu laukos un kuras ir gatavas cita par citu galvot un atbalstīt, tiek piedāvāta neliela finansiāla palīdzība. Tā tiek likta lietā, apgrozīta, atpelnīta un nodota nākamajai grupas dalībniecei kādas ieceres īstenošanai, un tieši Bauskas puses dāmas bijušas aktīvākās mikrokredītu grupu veidotājas un savu ieceru īstenotājas Latvijā, piesaistot līdzekļus uzņēmējdarbībai.
Dod, ko viņi vēlas
Par pirmajiem 500 latiem Gunta savā saimniecībā uzcēla siltumnīcu, lai papildus gaļai vasaras mēnešos klientiem varētu piedāvāt arī svaigus dārzeņus. Naudu veiksmīgi atpelnījusi un atdevusi, Gunta bija gatava ņemt nākamo mikrokredītu, kas bija divas reizes lielāks. Šī summa jau tika ieguldīta lauku labumu bodītes izveidē. «Protams, ar tūkstoš latiem vien bija par maz, te ieguldīti arī saimniecības līdzekļi, taču katrā ziņā arī šī nelielā summa bija liels atspaids,» atzīst Gunta.
Ideja par Omes bodīti viņai radusies, lielveikalos dzirdot, kā cilvēki pie produktu stendiem arvien salīdzinājuši šodienas piedāvājumu un to, ko baudījuši bērnībā. «Ļoti bieži dzirdēju - nekad vairs neesmu ēdis tādas desas, kādas taisīja mana ome! Kādu sieru sēja mana ome! Mums radās fiksā ideja - kāpēc nedot cilvēkiem to, ko viņi vēlas? Tīru produktu, kas cilvēkam atsauc atmiņā viņa bērnību, laukus, šo garšu no omes laikiem,» saka Gunta.
Specifisks piedāvājums
Pašas Guntas saimniecībā ražotā produkcija veikalā aizņem tikai nelielu daļu, jo te pārdot arī citu mikrokredīta grupu dalībnieču saimniecībā un virtuvē tapušus izstrādājumus. Gunta rāda uz mājās cepto maizi un pīrāgiem, garšvielām un zāļu tējām, kazas sieru un pat piena konfektēm, kādas nenopirkt nekur citur Bauskā. Te ir Guntas sadarbības partneru saimniecībās audzētie dārzeņi, ražotie piena produkti, arī rokdarbi - austas segas, linu kulītes, koka izstrādājumi, kā arī lielāku Bauskas apkaimes uzņēmumu ražotā produkcija. Viņa atzīst, ka konkurence Bauskā ir nežēlīga - vismaz seši lielveikali un divi tirgi. Arī Rātslaukums, kur atrodas Omes bodīte, kļūst arvien klusāks, jo uzņēmēji pārceļas uz pilsētas jauno centru, kur apgrozās vairāk cilvēku, kaut tieši šajā vietā Guntas bērnībā Bauskā ritēja visa dzīve, pa bodītei bija vai katrā mājā. Tomēr viņa nesūdzas, jo saistībā ar specifisko veikala piedāvājumu pircēju netrūkst un gada laikā izveidojies arī pastāvīgo klientu loks.