Spēle ar Salavat Julajev bija jau trešā kopš Dinamo spēlētājiem ir izmaksātas algas. Nauda ir, hokeja nav - jau pagājušajā nedēļā rakstīja kolēģis Jānis Matulis. Redzot, cik bezzobaini divus periodus rīdzinieki laužas uz Ufas vārtiem, šim apgalvojumam gribējās piekrist, tomēr trešajā periodā vadzis beidzot lūza.
Otro spēli pēc kārtas Rīgas Dinamo treneri deva iespēju ārzemniekiem sevi apliecināt vienā trijniekā. Galvenais treneris Artis Ābols ar piebildi «es arī neatteiktos no Boida piecnieka» (Astanas Baris leģionāru maiņa) jau pēc iepriekšējā mača deva vēstījumu savas komandas ārzemniekiem, kas no viņiem tiek prasīts. Citās komandās tieši leģionāri ir tie, kuri, žargonā izsakoties, «taisa rezultātu». Rīgas Dinamo šosezon viesspēlētāju pienesums bija gaužām pieticīgs. Trīs no ārzemiekiem (Čārlzs Genovejs, Milans Jurčina un Marcels Hosa) arī bija laukumā, kad, spēlējot skaitliskajā mazākumā, tikai ielaista pirmā ripa. Hosa kā statists vārtu priekšā noskatījās, kad Aleksandrs Kutuzovs, neviena netraucēts, pārspēja Jakubu Sedlāčeku.
Vienādos sastāvos dinamiešiem pagalam nesekmējās ar nokļūšanu labās metiena pozīcijās. Atlika cerēt uz skaitlisko vairākumu. Pirmais to sarupēja Latvijas izlases aizsargs Salavat Julajev sastāvā Artūrs Kulda, no mugurpuses uz ledus nogrūžot Māri Bičevski. Pirmie uz realizāciju laukumā tika sūtīti visi pieci ārzemnieki, bet viņi nespēja tikt pat līdz ripas kontrolei Ufas zonā...
Trešajā trešdaļā domas par viesspēlētājiem nācās mainīt. Līdz 55. minūtei Sčastļivijs pagalam nebija laimīgais. Divreiz viņš meta jau tukšā vārtu stūrī, un abas reizes brīnumainā kārtā vārtsargs Lilands Irvings pēdējā brīdī pamanījās ripu atsist. Vēl vienu reizi pēc Pjotra metiena ripa jau slīdēja vārtos, bet Irvings uz līnijas to pamanījās apturēt. Tomēr tieši Sčastļivijs iemeta izšķirošo ripu, kad ideālu piespēli viņam atdeva pirmo vārtu autors Videls.