Aizmirsis, vai? Nebūs taču iedomājies, ka tiek pētīti tie daži Ventspils augstskolas studenti, kuri no šī mecenāta saņem 120 latu lielu ikmēneša pabalstu, iedēvētu par Lemberga personālo stipendiju!
Organizācijas ar lepno nosaukumu Biznesa attīstības asociācija loma, stipendiātu skaits un arīdzan šādu tādu maksājumu saņēmēju vārdi jau labu laiku nav nekāds noslēpums, lai ar kā Lembergs tēlotu nezinīti.
Lai izdarītu secinājumus, par kādiem pakalpojumiem naudu tērē Lembergs, pilnīgi pietiek ar to, ko par savu sadarbību ar personu, kuru ZZS jau atkal pieteikusi kā savu premjera amata kandidātu, savulaik stāstījušas tādas personas kā Ainārs Šlesers un Juris Bojārs. Pirms desmit gadiem slēgti sadarbības līgumi ar apņemšanos nepieļaut tolaik vēl sabiedrības atbalstu baudošās Tautas partijas nākšanu pie varas ir tikai viens no faktiem, kuru esamību Lembergs šobrīd mēģina apšaubīt. Protams, kopš tā laika daudz ūdeņu Ventā un Daugavā aiztecējis, daža laba partija un stipendijas saņēmējs ir zaudējis vēlētāju uzticības mandātu. Bet tas nenozīmē, ka Lemberga stipendiātu saraksts būtu zaudējis aktualitāti.
Tas, ka ventspilnieku melnās kases turētāji negrib dalīties ar tiesībsargājošajām iestādēm sev zināmajā informācijā, nav nekāds pārsteigums. Partiju melno kašu esamība nekad nav bijusi viegli pierādāma, jo klusēšanā ieinteresēti ir gan naudas devēji, gan saņēmēji. Līdz vēlēšanām ir palicis mazāk nekā gads. Jācer, šajā laikā Ģenerālprokuratūra tomēr viesīs lielāku skaidrību Lemberga stipendiātu lietā. Vēlētājiem, dodoties pie vēlēšanu urnām, būtu jāzina, kuras ir tās personas, kuras sev un likumdevējam doto uzticību uzskata par iztirgojamu. Tas, kurš to darījis vienu reizi, noteikti to darīs atkal.