Ņemot vērā pērn nogalē pensionāriem labvēlīgo Satversmes tiesas (ST) spriedumu un jo īpaši šoruden gaidāmās 10. Saeimas vēlēšanas, pie varas esošie politiķi, visticamāk, līdz pēdējam brīdim centīsies nespert šo sabiedrībā tik nepopulāro soli. No tā varētu paglābt ekonomiskās situācijas uzlabošanās, uz ko lielā mērā arī cer varas partijas. Tomēr, ja cerības par ekonomikas atlabšanu neattaisnosies, pie varas esošie pensijām var ķerties klāt, un tas, visticamāk, notiks pēc vēlēšanām, un, ņemot vērā, ka tās ir rudenī, bet budžetu jau vajag nākamajam gadam, tautas kalpi var uzkāpt uz tā paša grābekļa - jaunas lietas ST komplektā ar vērienīgiem pensionāru protestiem.
Pērn nogalē atzīstot pensijas mazināšanu par 10% nestrādājošajiem pensionāriem un par 70% strādājošajiem par neatbilstošu Satversmei, ST savu spriedumu balstīja pamatā uz diviem argumentiem. Samazinot pensijas pērn vasarā, netika vērtētas citas alternatīvas un tika pārkāpts tiesiskās paļāvības princips. Proti, pensionāriem netika dots pārejas periods - laiks, kurā varētu piemēroties izmaiņām.
Tā kā Latvija solījusi starptautiskajiem aizdevējiem budžetu 2011. gadā konsolidēt vēl par 400-500 miljoniem, PB piedāvājusi trūkstošo naudu rast arī uz pensionāru rēķina. Proti, mazināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo pensijas minimumu no 165 līdz 80 latiem vai arī līdz 140 latiem, tādējādi rodot attiecīgi 85 vai 24 miljonus latu. Rosināts arī par nostrādāto laiku līdz 1996. gadam atcelt piemaksas pensijām, kas pārsniedz 140 latu mēnesī. Tas ļautu ietaupīt 120 miljonus latu, uzskata PB.
Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (JL) ar preses sekretāres Līgas Krapānes starpniecību Dienai izvairījās sniegt tiešu atbildi uz jautājumu, vai pensijas atkārtoti drīkstētu aiztikt, jebkādi mazinot, kā to ieteikusi PB, sakot: «Nav pamata apgalvojumiem par pensiju samazināšanu.» Premjers arī norādīja, ka LM jūlijā jāpiedāvā rīcības plāns sociālā budžeta ilgtspējai. Tad arī, pēc premjera teiktā, sabiedrībai būs skaidri zināms, kādi ir iespējamie varianti un kādus sabiedrības slāņus tie skars. LM iecerētie pasākumi gan vērsti uz līdzekļu taupīšanu vidējā termiņā, ne nākamgad, piemēram, no 2016. gada iecerēts pakāpeniski kāpināt pensionēšanās vecumu no pašreizējiem 62 gadiem līdz 65 gadiem 2021. gadā, Dienai teica atbildīgā ministrijas pārstāve Sandra Stabiņa, norādot, ka LM šobrīd plāna tapšanā nevērtē iespēju mazināt pensijas. Savukārt to, vai LM vispār vērtē PB priekšlikumus, tās pārstāve vispār atteicās komentēt.
Politiķi, iespējams, paklusām cer uz brīnumiem valsts ekonomikā un tās strauju atveseļošanos. Taču cerības var arī neizrādīties tik rožainas. Tādā gadījumā, ja valsts nebūs paredzējusi citus soļus, var nebūt citas izejas kā īstenot PB piedāvājumu mazināt pensijas. To pie varas esošie, visticamāk, tad varētu paziņot pēc vēlēšanām.