Bet kā papildu uzraudzības mehānisms varētu būt arī noteiktu vietu apmeklēšanas aizliegums,» sacīja VPD Uzraudzības nodaļas vadītājs Mihails Papsujevičs. Kā piemēru viņš minēja aizliegumu uzraugāmām personām apmeklēt deju klubus, parkus vai lietot internetu, taču nenoliedza - kontroles mehānisms ir sarežģīts un tam piemīt nejaušības raksturs.
Pērn valdība apstiprināja Kriminālsodu politikas koncepciju, kura paredz, ka līdz 2015. gadam personām, kas izdarījušas dzimumnoziegumu, papildsods - policijas kontrole - tiks aizstāts ar probācijas uzraudzību, kas notiek pēc tam, kad pilnībā izciests piespriestais pamatsods. Taču pirms dažām nedēļām valdība finanšu trūkuma dēļ šo koncepciju grozīja, VPD uzraudzību norādītajām personām paredzot tikai ar 2015. gadu. Pēc VPD iebildumiem TM vēlreiz izskatīja minēto koncepciju un nolēma saglabāt iespēju ar 2011. gada 1. jūliju uzraudzības funkciju nodot VPD, nevis policijai. «Taču šo grozījumu praktiskā ieviešana būs atkarīga no budžeta iespējām,» norādīja TM Administratīvā departamenta juriskonsulte Laura Pakalne.
Kā iepriekš norādījis VPD priekšnieks Aleksandrs Dementjevs, policijas kontrole paredz salīdzinoši maz ierobežojumu - parasti personai vajag tikai atnākt uz policiju noteiktos laikos un parakstīties. VPD uzraudzība, viņaprāt, būtu piemērotāka. M. Papsujevičs apliecināja, ka vietu apmeklēšanas liegumi uzraugāmām personām ir bijuši arī līdz šim, taču kontrolēt šo ierobežojumu izpildi ir sarežģīti. Lai arī pirms pāris gadiem VPD bijis precedents, ka, par spīti liegumam, uzraugāmā persona lietojusi internetu, to VPD darbinieki spējuši viegli pierādīt, jo persona dzīvojusi viena, tai bijis dators ar interneta pieslēgumu un tā nav iebildusi pret VPD IT speciālistu pārbaudi. Citos apstākļos tas būtu sarežģītāk. «Uzraudzības mērķis ir novērst noziegumu. Tas vien, ka persona būs pretēji liegumam apmeklējusi klubu vai lietojusi internetu, vēl nav noziegums. Pirms tā izdarīšanas mainās cilvēka uzvedība, tādēļ speciālisti izšķir vairākas stadijas, kuras novēro, veicot personas uzraudzību,» sacīja M. Papsujevičs un norādīja, ka persona nav «jāpieķer pie rokas», pārkāpjot kādu liegumu, lai secinātu, ka tas ir noticis. Pieaugot nozieguma izdarīšanas riskam un personai pārkāpjot tai noteiktos ierobežojumus, VPD speciālisti varēs lūgt tiesu probācijas uzraudzību nomainīt pret reālu brīvības atņemšanu.