Dienu pirms sākās tautas skaitīšana elektroniski Centrālās statistikas pārvaldes pārstāvis Pēteris Veģis pauda cerību, ka internetā no 2 255 000 iedzīvotāju saskaitīsies aptuveni 10-15%. Svētdienas naktī noslēdzoties elektroniskajai skaitīšanai, rezultāti bija divreiz lielāki par plānotajiem - saskaitījušies vairāk nekā 650 tūkstoši jeb aptuveni 30%. Savukārt I. Skrūzkalne norāda - plānojot tautas skaitīšanas izmaksas, GfK Baltic pieņēma, ka internetu izmantos 5% respondentu.
«Vēl nav iespējams atbildēt uz jautājumu, cik liels ietaupījums varētu rasties, jo nezinām, vai kāds nav pieskaitīts divreiz, vai mājsaimniecībā ir saskaitīti visi iedzīvotāji. Ja kāds nav pieskaitīts, skaitītājam tik un tā būs jādodas uz to māju, lai to izdarītu, ja arī visi pārējie ir saskaitījušies,» teic I. Skrūzkalne. Tautas skaitītāju algām paredzēja 1,6 miljonus latu. Minētā summa paliks nemainīga neatkarīgi no skaitāmo iedzīvotāju skaita - par vienu anketu piemēros lielāku summu, nekā iepriekš plānots, iespējams, izmaksās arī prēmijas par labi padarītu darbu.
Ja pēc pašreizējo elektronisko datu pārbaudes apstiprināsies, ka internetā saskaitījies sešas reizes lielāks iedzīvotāju skaits, nekā paredzēja GfK Baltic, varētu mainīties transporta izdevumiem paredzētais finansējums, kas patlaban noteikts 300 tūkstošu latu apmērā. Tomēr atpakaļ valsts makā šī nauda neieripos. «Jūlijā mēs ņēmām vērā, ka degviela varētu maksāt 80 santīmu, nevarējām paredzēt, ka cenas augs tik strauji. Bet, ja ietaupījums arī rodas, tad noslēgtajā līgumā mums ir iestrādāti līgumsodi, ja neizpildām kvotas vai arī neievērojam kādus termiņus. Tas nozīmē, ka kaut kādu summu mums vajag paredzēt šādiem finansiālajiem riskiem,» stāsta I. Skrūzkalne.
Precīzāku informāciju par interneta rezultātiem sola sniegt ceturtdien, kad sāksies otrais tautas skaitīšanas posms mājsaimniecībās.
Tautas skaitīšanas komisijas priekšsēdētājs, ekonomikas ministrs Artis Kampars (Vienotība) izvairās komentēt šo jautājumu. Ministra preses sekretāre Elīna Bīviņa Dienai norādīja, ka līgumsaistības starp CSP un GfK Baltic nav ministra kompetence: «Tas ir jāvaicā Centrālās statistikas pārvaldei. To ministrs nevērtē.»
Savukārt CSP sabiedrisko attiecību speciālists Aldis Brokāns norāda: «Situācija ir tāda, ka galvenais jautājums šobrīd ir saprast, kas ietilpst šajā skaitlī.» Patlaban esot nepieciešams analizēt interneta skaitīšanā iegūtos datus un to kvalitāti, pēc tam CSP būs «gatavi sarunām ar GfK». Vaicāts, vai tas nozīmē, ka ietaupījums tomēr varētu rasties, A. Brokāns atbild: «Tas atkarīgs no šo sarunu rezultāta.»