Kā zināms, starptautiskie aizdevēji pēc 2011. gada budžeta pieņemšanas Saeimā pērn beigās iebilda pret dažiem budžeta konsolidēšanas pasākumiem, kā dēļ to vietā nācās meklēt citus kopumā 50 miljonu latu konsolidācijas nodrošināšanai. Aizdevēji prasīja kvalitatīvus strukturālus pasākumus no tēriņu mazināšanas, ko finanšu ministrs iepriekš bija apņēmības pilns arī nodrošināt, taču sanācis lielāko summu gūt no ieņēmumu palielināšanas, arī nodokļu celšanas.
Paredzēts, ka izmaiņas nodokļos stāsies spēkā no šā gada 1. jūlija. Par diviem santīmiem pieaugs akcīze benzīnam, nodokļa likmi tuvinot Lietuvas un Igaunijas līmenim. No vēlmes paaugstināt akcīzi dīzeļdegvielai valdību veidojošās partijas atteicās, bet tā vietā lemts celt akcīzi stiprajam alkoholam un cigaretēm, kur pieaugums būs attiecīgi 6% un 9%. Iedzīvotājiem, kuri savā saimniecībā izmanto dabasgāzi, no gada vidus jārēķinās ar lielākiem tēriņiem, jo gāzei tiks piemērota pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pamatlikme pašreizējās samazinātās PVN likmes vietā.
Savukārt tēriņu mazināšanai iecerēts griezt atalgojuma fondu un štatus valsts pārvaldē, finansējumu aizsardzībā un vispārējā izglītībā, par to koalīcija vienojās pirms nedēļas. Otrdien panākta vienošanās izdevumus mazināt arī lauksaimniecības atbalsta sadaļā, kultūrā un augstākajā izglītībā, mazinot valsts apmaksāto studiju vietu skaitu programmās, kas dublējas. Pēc finanšu ministra sacītā, sākotnēji no «dublējošajām» programmām piedāvāts ietaupīt vairāk, taču šo ideju ZZS neatbalstīja.
A. Vilks piebilda, ka «Finanšu ministrijas sākotnējie priekšlikumi vispār paredzēja daudz lielāku uzsvaru konsolidācijā likt uz izdevumu daļu, taču ZZS pretestības dēļ liela daļa priekšlikumu netika virzīti. ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis pēc koalīcijas sēdes sacīja, ka ZZS bija svarīgi, lai šajā konsolidācijā netiktu aizskarts sociālais budžets, kas arī izdevies. Premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība) norādīja, ka diskusijas koalīcijā par budžeta konsolidāciju bija ļoti smagas.
A. Vilks noteica, ka šā gada budžeta grozījumi būtu jāpieņem līdz Lieldienām. 12,8 miljoni latu no ēnu ekonomikas apkarošanas šā gada budžeta deficīta mazināšanā nav iekļauti aizdevēju iebilžu dēļ. Pārējie pasākumi budžeta deficītu samazina par tuvu 60 miljoniem latu, taču tas ir gada griezumā. Ņemot vērā, ka iecerētie soļi tiks iedzīvināti gada pirmajā pusē un tā vidū, budžeta deficītu par papildu 50 miljoniem latu šajā gadā neizdosies mazināt. «Taču tas nav svarīgi, jo ar aizdevējiem ir vienošanās, lai pasākumu ietekme tiktu mērīta un rēķināta gada griezumā,» Dienai skaidroja Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis.