Diska mešanas sektorā pamatotas cerības uz medaļu bija Baltijas valstu atlētiem. Finālsacensībās startēja igauņi Gerds Kanters un Marts Israels, kā arī titulētais lietuvietis Virgiljus Alekna, kuram gan vairs neizdodas pietuvoties savam labākajam rezultātam. Zelta medaļas vērts izrādījās poļa Pjotra Malahovska otrais raidījums 68,47 metru attālumā. Pirms gada pasaules čempionātā Berlīnē viņš izskatījās spēcīgāks par vācieti Robertu Hartingu, taču, savu fanu atbalstīts, Hartings izrāva zeltu. «Beidzot arī man ir augstākā līmeņa sacensību zelts,» atstājis sektoru, atviegloti nopūtās Malahovskis. Igauņi tādējādi Barselonā palika bez medaļas. Pirms četriem gadiem EČ Gēteborgā Kanters ieguva sudrabu un kā sezonas līderis bija reālākais pretendents uz uzvaru. Lietuvietis Alekna ar 64,64 metriem bija piektais, bet Israels ar 62,59 metriem - devītais.
Pēdējā sacensību dienā par trīskārtējo Eiropas čempionu kļuva Francijas sprinteris Kristofs Lemetrs. Stafetes galvenais varonis gan bija Martials Mbandžoks, kurš pēdējā posmā likvidēja triju metru deficītu un apsteidza Itāliju. 4 x 400 metru stafetē triumfēja Krievijas kvarteti. Dāmu konkurencē krievietes bija izteiktas favorītes, taču vīru sacensībās Vladimirs Krasnovs pēdējā posmā spēja aiz muguras noturēt Eiropas ranga līderi 400 metru distancē Beļģijas skrējēju Džonatanu Borlē.
Izcīnītās uzvaras 4 x 400 metru stafetes skrējienā krieviem nodrošināja arī visvairāk - 10 - zelta medaļu. Francijas vieglatlēti mājup aizveda astoņas augstākā kaluma godalgas. Neoficiālajā komandu vērtējumā vispirms rēķina zelta, pēc tam sudraba un bronzas medaļas. Latvija un Lietuva ar vienu zeltu bija to komandu skaitā, kuras dalīja 12.-16. vietu. Labs sasniegums, jo vieglatlētikas tradīcijām bagātās valstis Somija un Čehija mājup veda tikai pa vienai bronzai. Zviedrija ieguva vienu sudrabu.
Nākamais Eiropas čempionāts 2012. gadā notiks Helsinkos. Turpmāk nolemts Eiropas labākos vieglatlētus vienkopus pulcēt ik pēc diviem gadiem.