Kā jau Diena rakstīja, kopš augusta Mārtiņš Eihe vairs nav Liepājas teātra mākslinieciskais vadītājs, taču sezonas vadlīnijas ir vēl viņa izstrādātas. «Galvenais ir darīt, un darīt kaut ko foršu. Jāmēģina runāt par gaišajām lietām, neiebraucot milzīgā apātijā,» uzsvēra režisors, kurš turpinās sadarbību ar teātri. Šajā sezonā būs skatāmi trīs viņa iestudējumi. «Pieaudzēt muskuļus» - tā M.Eihe formulēja Liepājas teātra galveno uzdevumu. Viņa ideālajā redzējumā sezonā, «lai teātris varētu ļoti labi funkcionēt», vajadzētu 30 aktīvas repertuārā esošas izrādes. Par svarīgu uzdevumu repertuāra izveidē M.Eihe uzskatījis sekot tam, lai katram aktierim būtu vismaz viena liela loma.
2009./2010.gada sezonā Liepājas teātrī plānoti 11 jauniestudējumi. Iestudēt aicināti jaunie režisori Inese Mičule, Valters Sīlis, Andrejs Jarovojs. Sezonas pirmais jauniestudējums pieder jaunajam režisoram Kārlim Krūmiņam - Patrika Mārbera Vēl tuvāk pirmizrāde plānota 9.oktobrī. Iestudēs arī Rolands Atkočūns, Juris Rijnieks, Dž.Dž.Džilindžers un Lelde Kaupuža-Eglinska.
Jaunums teātrī ir repertuāra padome. Pašlaik Liepājas teātrim ir mazākais aktieru štats - tikai 13 aktieri. Teātris ar lielām cerībām gatavojas Klaipēdas Universitātē skoloto 16 jauno aktieru ienākšanai 2010./2011.gada sezonā un cer, ka šis kurss pārsteigs Latviju ar ļoti spēcīgām izrādēm. Jau sezonas beigās būs skatāmas divas studentu diplomdarbu izrādes: Mīla, džezs un velns un Kjodžas skandāls. Kursā ir astoņi puiši un astoņas meitenes, kuru iepriekšējās diplomdarbu izrādes, īpaši Mārtiņa Eihes iestudējums Kauja pie..., novērtētas ļoti atzinīgi. Kursa pedagogi Vitauts un Velta Anuži pastāstīja, ka jaunie aktieri mācīti pēc Maskavas B.Ščukina teātra augstskolas programmas, kas pamatojas uz krievu teātra skolas pamatvērtībām. Pedagogi ir pārliecināti, ka līdzās profesijas prasmei vienlīdz svarīgi ir, lai «viņi būtu vienkārši labi cilvēki».
Liels akcents studiju programmā likts uz teātra ētikas un morāles jautājumiem. Vaicāti, kā teātris turpinās muzikālo izrāžu tradīciju, teātra direktors H.Laukšteins un režisors M.Eihe teica, ka tādas vērienīgas muzikālas izrādes kā, piemēram, Agrā rūsa, nav iecerētas. M.Eihe ilustrēja situāciju: «Ja katru vakaru zāle ir izpārdota, varbūt var segt viesmākslinieku honorārus.» Kompensācijai taps rūpīgi izstrādāti koncerti, kas nebūs tikai ar vienreiz lietojamu sezonālu raksturu. H.Laukšteins: «Laiks uzspiež savu zīmogu. Kļūsim kompaktāki, lai varētu kustēties pa Kurzemi pie sava skatītāja, kurš, iespējams, nevarēs atbraukt pie mums.»