Maksātnespēja nedraudot
Nacionālajā radio un televīzijas padomē (NRTP) iesniegtā informācija par LTV saimniecisko darbību gada pirmajos 11 mēnešos liecina, ka šajā laikā tā strādājusi ar 153 tūkstošu latu zaudējumiem, stāsta LTV kurators NRTP Sergejs Kārītis. LTV ģenerāldirektors Edgars Kots skaidro, ka mīnusi peļņas un zaudējumu aprēķinā radušies, jo LTV, kam šā gada kopējais budžets samazinājies par vairāk nekā trim miljoniem latu, nespēj atjaunot pamatlīdzekļus, tomēr naudas plūsmas problēmu neesot. Tiesa, informācija par LTV šā gada naudas plūsmu liecina, ka vismaz 11 mēnešos tā bijusi negatīva. Pēc LTV Dienai sniegtajām ziņām, šajā laikā televīzijas izdevumi par 215 tūkstošiem latu pārsnieguši ieņēmumus. E.Kots pieļauj, ka arī decembra beigās LTV naudas plūsma būs negatīva, tomēr LTV maksātnespēja nedraudot. Parādos nebūšot jāslīgst, tāpēc ka iepriekšējos gados izveidots peļņas uzkrājums, kā apjoms 2008.gada beigās bijis 1,4 miljoni latu. Pašreizējo atlikumu LTV neatklāj.
Tātad LTV «barojas no veciem taukiem», saka NRTP locekle un LR kuratore Ingrīda Brigita Stroda, pēc kuras domām, LTV šogad nav strādājusi gana saimnieciski. I.B.Stoda var pastāstīt arī par sarunu ar Valsts kontroles pārstāvi, kura, gatavojoties ikgadējai finanšu pārskata revīzijai, pēc ielūkošanās LTV un LR dokumentos secinājusi, ka «LTV ir lielākas ziepes nekā LR». LR šo gadu beigs ar pozitīvu rādītāju peļņas un zaudējumu aprēķinā, taču radio ģenerāldirektors Dzintris Kolāts nenoliedz, ka tas ir, lielā mērā pateicoties valsts atbalstam, kas piešķīra finansējumu pērn iekrāto 800 tūkstošu latu parādu segšanai. Tomēr, atskaitot zaudējumu segšanai paredzēto naudu, LR kopējo ieņēmumu krituma dēļ saimnieciskās darbības izdevumus nācies samazināt par 31%, taču šī gada pirmajos 11 mēnešos LR naudas plūsma bijusi ar plusa zīmi - ieņēmumi pārsnieguši izdevumus par 86 tūkstošiem latu.
Darot maksimālo
Valsts kontroliere Inguna Sudraba norāda - negatīvā šīgada LTV naudas plūsma liecina, ka tā nevar strādāt kā līdz šim un tai jādomā par izdevumu optimizāciju. E.Kots mīnusus skaidro ar gada pirmajos mēnešos izmaksātajām kompensācijām, atbrīvojot darbiniekus (LTV šogad atlaisti 107 darbinieki un kompensācijām tērēti 170 tūkstoši latu). «Var atrast papildus optimizācijas iespējas, bet varu atbildēt, ka viss maksimālais tiek darīts katru dienu,» viņš saka. Diena jau rakstījusi, ka daļai LTV darbinieku, kas nav iekļauti stundu darba samaksas sistēmā, piemēram, administrācijai, atalgojums visu šo gadu bijis iepriekšējā līmenī. Lai arī jau vasarā E.Kots solīja, ka LTV darbinieku algas tiks samazinātas, par 15% mazākas algas LTV darbinieki saņems tikai no janvāra, jo LTV nākamā gada valsts budžeta dotācija ir par 1,2 miljoniem mazāka nekā LTV prasīja. Tāpat joprojām ne tikai LTV vadītājs, bet arī viņa vietniece un ziņu dienesta vadītājs braukā ar LTV nomātām automašīnām.
LTV revīzijas komisijas loceklei NRTP Dzintrai Gekai ir kas piebilstams pie E.Kota teiktā par naudas trūkumu pamatlīdzekļu atjaunošanai. Proti, LTV prasījusi 800 tūkstošus latu finansējumu ētera izlaišanas kompleksa iegādei, ko ar valsts budžeta grozījumiem vasarā dabūjusi, taču tagad LTV vadītājs jau pieļaujot iespēju to iegādāties lētāk. Šī neesot pirmā reize, kad LTV kādam mērķim prasa vairāk naudas nekā tam izlieto - kā stāsta Dz.Geka, tā jau esot bijis ar kameru iegādi, kas pēc tam nopirktas par vairākkārt mazāku summu nekā prasīts. E.Kots apstiprina, ka LTV interesējas par mazlietota kompleksa, kas maksājot 400 tūkstošus latu, iegādi. Tomēr viņš neuzskata, ka LTV nepamatoti būtu prasījusi vairāk valsts naudas, nekā tai pienākas, jo LTV tikai esot atdota pašu nopelnīta nauda, kas, cērpot budžetu, atņemta.
Zaudējusi pozīcijas
Iemesls negatīvajai LTV naudas plūsmai meklējams arī LTV pašu ieņēmumos, jo, kā atzīst arī E.Kots, reklāmas ieņēmumi sarukuši uz pusi. Viņš gan uzsver, ka tā esot kopīga tirgus tendence, jo par šādu kritumu sūdzas arī komerctelevīzijas. Tomēr Latvijas Reklāmas asociācijas (LRA) prezidents Ģirts Ozols pauž - LRA pētījumi liecina, ka komerctelevīzijas pārspīlējušas savus rādītājus, taču LTV reklāmas ieņēmumu kritums tiešām esot tik liels, kā E.Kots stāsta, un tā rezultātā gada laikā LTV zaudējusi ievērojamu daļu no kopējā reklāmas tirgus pīrāga.
Tas, pēc Ģ.Ozola domām, skaidrojams ar to, ka LTV birokrātiskais aparāts kavē tās veiksmīgu darbību reklāmas tirgū, jo komerctelevīzijas, piemēram, ir krietni elastīgākas, mainot savu cenu politiku. Lai gan LTV no reklāmas tirgus «nav paņēmusi to, kas tai pienākas», šī neesot kopēja sabiedrisko mediju tendence, jo LR šogad pat esot palielinājis savu daļu kopējā radio reklāmu pīrāgā. Kāpēc tādas atšķirības? Ģ.Ozolam radies iespaids, ka tas ir mediju vadības attieksmes jautājums - ja LR apzinoties, ka, tam nepaņemot savu reklāmas tirgus daļu, budžetā palielināsies valsts dotācijas proporcija, tad LTV pret to attiecoties vienkāršāk, «pieņemot, ka šo naudu [valsts] nodotēs».