Viņš uzņēmās vidutāja lomu starp Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu un Ukrainas prezidentu Petro Porošenko, izpelnoties atzinību Eiropas Savienībā (ES) un ASV, kas pret «Eiropas pēdējo diktatūru» ir ieviesušas sankcijas. Baltkrievi arī nekautrējas nopelnīt uz Krievijas ieviestā rietumvalstu preču embargo rēķina.
Vēlas amerikāņu naudu
5. septembrī Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā tika parakstīts pamiers, kura rezultātā Austrumukrainā daļēji norima karadarbība, kas prasījusi vairāk nekā 3500 cilvēku dzīvību. Nedaudz agrāk - 26. augustā - turpat Minskā pie viena galda sēdēja P. Porošenko un V. Putins, kuri, namatēva A. Lukašenko mudināti, pirms kārtējā miera sarunu raunda negribīgi sarokojās.
Baltkrievijas prezidenta aktīvie centieni noregulēt attiecības starp Kijevu un Maskavu nepalika nepamanīti Briselē un Vašingtonā, kuru attiecībās ar Minsku pēdējos gados bija iestājies atsalums. Pēc 2010. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanām, kurās negodīgi uzvarēja A. Lukašenko, režīms nežēlīgi apspieda protestējošo opozīciju, tāpēc ES un ASV viņam un vēl 243 baltkrievu amatpersonām piemēroja ieceļošanas aizliegumu un 32 Baltkrievijas valsts uzņēmumus iekļāva melnajā sarakstā.
Pēc Minskas vienošanās Baltkrievija un Rietumi ir atjaunojuši dialogu. Pagājušajā nedēļā Briselē notika Baltkrievijas un ES sarunas par iespēju paplašināt sadarbību enerģētikas, transporta un zinātnes jomā, vēsta ziņu aģentūra Belta.
Pagājušajā mēnesī Ņujorkā notika pirmais Baltkrievijas un ASV investīciju forums, kurā piedalījās arī Baltkrievijas premjerministrs Mihails Mjasņikovičs, kurš pauda cerību par valstu divpusējo attiecību restartu. «Mēs darīsim visu, lai Baltkrievija kļūtu par vislabāko vietu amerikāņu investoru projektu īstenošanai,» viņu citē Krievijas laikraksts Ņezavisimaja gazeta. A. Lukašenko aicinājis amerikāņu investorus, kuri pamet Krieviju, ieguldīt Baltkrievijā. Baltkrievija arī izrādījusi interesi izlaist savus vērtspapīrus ASV finanšu tirgos.
Par pirmo soli Savienoto Valstu un Baltkrievijas divpusējo attiecību normalizēšanā varētu kļūt vēstniecību darbinieku skaita palielināšana. 2008. gadā abas valstis atsauca vēstniekus, bet pēc tam samazināja darbinieku skaitu vēstniecībās. ASV vēstniecībā Minskā darbinieku skaits saruka no 35 līdz pieciem.
Pagājušajā nedēļā A. Lukašenko telekanālam Euronews paziņoja, ka ir gatavs uz Austrumukrainu nosūtīt Baltkrievijas karavīrus, kuri tur pildītu miera uzturētāju pienākumus. Analītiķi uzskata, ka tas bijis vēl viens mēģinājums uzspodrināt Baltkrievijas tēlu Rietumu acīs.
Apšmauc Krieviju
Krievija, atbildot uz Rietumu ieviestajām ekonomiskajām sankcijām, 6. augustā aizliedza ES, ASV un dažu citu rietumvalstu pārtikas produktu importu. Baltkrievijas valdība nekavējās paziņot, ka tā ir lielā iespēja baltkrievu ražotājiem, kuri embargo dēļ šogad varētu nopelnīt papildu 400 miljonu dolāru (317 miljonu eiro). Augustā Baltkrievijas pārtikas ražotāju eksports uz Krieviju pieauga par 7%, vēsta AFP.
Tomēr atsevišķi baltkrievu uzņēmumi, lietojot atļautus un neatļautus paņēmienus, turpina ievest Krievijā aizliegtos rietumvalstu ražojumus, izmantodami, ka Baltkrievija ir Muitas savienības dalībvalsts. Tieši tāpēc uz valsts robežas ar Krieviju neveic muitas pārbaudes. Tā uz kaimiņvalsti tiek reeksportēti, piemēram, franču un itāļu sieri, uz kuru iepakojuma ir uzlīmēts uzraksts «Ražots Baltkrievijā», raksta Deutsche Welle.
Savukārt no rietumvalstīm ievestās zivis pilnīgi legāli caur Baltkrieviju var nonākt Krievijā. Tas nozīmē, ka par Norvēģijas lašu vai Spānijas garneļu, kas iefasētas Baltkrievijā, izcelsmes valsti tiek uzskatīta Baltkrievija.
Baltkrievu «nekaunība» ir sadusmojusi Krieviju, kas ir piedraudējusi slēgt savu tirgu atsevišķiem Baltkrievijas uzņēmumiem, kurus tur aizdomās par rietumvalstu gaļas, piena produktu, dārzeņu un augļu reeksportu.