Koziols parakstījis šī paša nosaukuma kustības manifestu. Vai šī rokāde _Dienas_ īpašnieku struktūrā nozīmē netiešu _Dienas_ īpašnieku saiknes ar PLL legalizāciju, uzņēmuma Dienas mediji galvenais redaktors Guntis Bojārs žurnālistiem ceturtdien nevarēja pateikt, norādot uz informācijas trūkumu. «Lai pateiktu, ka tie ir draudi vārda brīvībai, jāpārliecinās praksē, dzīvē, pieredzē,» norāda G. Bojārs. Ja tā būs, viņš par to ziņošot sabiedrībai.
Bojārs atbrīvo
V. Koziols, kurš iegādājies 51% akciju (atlikusī daļa joprojām piederot Roulendu ģimenei), darījuma summu neatklāj. Viņš apgalvo, ka brīvi līdzekļi Dienas iegādei viņam bijuši un «vēl arī pāri palika». Vēlme iegādāties Dienu viņam esot bijusi jau agrāk, taču pēdējais «grūdiens», kas atviegloja šo iespēju, bija 200 a/s Diena uzņēmumu darbinieku un ārštata autoru vēstule uzņēmuma vadībai un laikraksta oficiālajiem īpašniekiem Roulendu ģimenei. Tajā tika prasīta pirms dažām nedēļām Dienas galvenā redaktora amatā ieceltā Sergeja Ancupova, viņa vietnieka Dzintara Zaļūkšņa un diena.lv galvenās redaktores Gunitas Ogriņas atlaišanu, jo viņi neesot augsta līmeņa profesionāļi, turklāt jaunās vadības redakcionālie ieteikumi darbiniekiem radījuši iespaidu, ka Dienas vadībā iecelti politiski uzraugi. Konfliktam eskalējoties, G. Bojārs ceturtdienas rītā no amata atbrīvoja S. Ancupovu un G. Ogriņu, Dz. Zaļūksnis tika pazemināts.
V. Koziols neslēpj, ka pēdējā laika notikumi ap Dienu bijuši «bērnišķīgi un smieklīgi», tas neļaujot cerēt ne uz akciju vērtību celšanos, ne arī uz iespējām piesaistīt reklāmdevējus. Lūgts konkretizēt, V. Koziols gan neatbildēja, ko tieši ar bērnišķīgo rīcību domājis un vai ar to jāsaprot arī S. Ancupova iecelšana vai atcelšana. Viņš atturējās vērtēt a/s Diena padomes priekšsēdētāja Jāņa Ogsta un valdes priekšsēdētāja Ulda Salmiņa atbildību, norādot, ka viņam esot jāsaprot šīs situācijas iemesli. «Ja būs jāatlaiž viens vai otrs kungs, es to izdarīšu,» sacīja V. Koziols. Pašam V. Koziolam gan Dienas nedienas esot palīdzējušas uzņēmumu iegādāties izdevīgāk, ne tik izdevīgs šis darījums esot bijis Roulendu ģimenei.
Rakstīs tik un tā
V. Koziols ir parakstījis kustības PLL manifestu, taču pēdējā laikā aizņemtības dēļ vairs neesot piedalījies tās sēdēs. «Daudzas lietas, ko šī kustība propagandē, man ir simpātiskas un atbalstāmas,» viņš neslēpa. Arī runājot par vērtībām, par kurām viņš iestāsies kā Dienas īpašnieks, viņš norādīja, ka aizstāvēs vietējo uzņēmēju intereses, jo viņu uztraucot, ka Latvijā viss tiek pārdots ārvalstu investoriem, par to bažas paudusi arī PLL. V. Koziola biznesa partneris ir A. Šlesers, ar kuru kopā viņš iegādājies un attīstījis īpašumus Salienā. Abi bijuši partneri arī uzņēmumā Ķīpsalas saules akmens, Linstow Varner un virknē citu projektu. Preses konferencē V. Koziols pauda atzinīgus vārdus par A. Šleseru. «Liela daļa no tā, ko viņš dara un kā viņš dara, izsauc manī simpātijas. Bet, ja Ainārs noparkos mašīnu neatļautā vietā vai pārkāps kādus likumus, mēs par to rakstīsim,» viņš sacīja.
Pēdējos gados publiski redzamākas bijušas V. Koziola aktivitātes sportā. Aptuveni gadu viņš vadīja arī hokeja klubu Rīgas Dinamo, un viņam piederēja arī 12% šī sporta kluba īpašnieka Itera Latvija akciju, ko viņš pārdeva līdz ar aiziešanu no kluba valdes priekšsēdētāja amata. Diena jau aprakstījusi minējumus, ka no amata klubā, kura padomes priekšsēdis Guntis Ulmanis tagad vada apvienību PLL, viņš nav aizgājis pēc paša vēlēšanās.
Cik pozitīvi dažādu mediju aptaujātie eksperti ceturtdien vērtēja G. Bojāra lēmumu atlaist Dienas vadību, paužot atzinību par centieniem cīnīties par žurnālistikas kvalitāti, tik negatīvi tika vērtēta īpašnieku maiņa. Politoloģe Iveta Kažoka aģentūrai LETA norādīja uz V. Koziola izdoto žurnālu Republika.lv, kas esot izmantots kā «propagandas rupors» pirms iepriekšējām Saeimas vēlēšanām un pēc tām pazuda no mediju vides.