Marta beigas ir klāt. Tagad I. Bičkoviča rokās ir ielikt tādu kā jautājuma zīmi stāstā par ģenerālprokurora apstiprināšanu: būt Maizītim trešo reizi ģenerālprokuroram? Vai tomēr nebūt?
Ģenerālprokurora kandidātu vētīšanas kritēriji, kurus Augstākās tiesas priekšsēdētājs nosaucis atbildē Sabiedrībai par atklātību Delna, vismaz pirmajā acu uzmetienā nekādus lielos iebildumus neizraisa. Kandidāta profesionalitāte, darba pieredze, prokuratūras darba pārzināšana, spēja pastāvīgi pieņemt lēmumus, būt neietekmējamam, pieredzējušam liela kolektīva vadīšanā... Loģiskas prasības. Bet?! Kā tad ar perspektīvām tikt apstiprinātam? Tās nu nekādi nav atkarīgas no potenciālā ģenerālprokurora profesionalitātes un varētu izrādīties ļoti lielā pretrunā ar tiem kritērijiem, kuri skar spēju pastāvīgi pieņemt lēmumus un būt neietekmējamam. Jo Saeimas sastāvs ir tāds, kāds tas ir. Un šajā parlamenta sastāvā netrūkst tādu, kas pagaidām vēl sakās neko nedomājam par to, kurš būtu piemērotākais ģenerālprokurora amata kandidāts, bet paslepus jau izlēmuši, ka Jānis Maizītis tas nebūs viss. Jo pārāk pastāvīgs lēmumu pieņemšanā. Un pārāk neietekmējams, baiļu neprotas, ķeras klāt šīs zemes varenajiem.
Raug, lielās, par Valda Dombrovska (JL) valdības stabilitātes garantu sevi pasludinājušās ZZS premjera amata kandidāts Aivars Lembergs jau mēnešiem neliekas mierā, neveiksmīgo «politiķi Maizīti» kritizējot un katru mīļu brīdi piesaucot neskaitāmos pret A. Lemberga cilvēktiesībām it kā notikušos pārkāpumus. Re, Latvijas Neatkarīgās televīzijas priekšnieks Andrejs Ēķis jau izdomājis, ka J. Maizītis uz trešo pilnvaru termiņu tikšot pārvēlēts tikai A. Lemberga un vēl tā dēvētās digitālgeitas dēļ.
Pērnā gada nogalē bez argumentiem, izmantojot aizklātā balsojuma dāvāto anonimitāti un izgāžot tiesneša Māra Vīganta apstiprināšanu Augstākās tiesas tiesneša amatā, Saeimas deputāti jau nodemonstrēja, kas notiek ar tiem, kuri uzdrošinājušies patrāpīties pa ceļam A. Lembergam. Ventspils kunga rosība diezgan nepārprotami liecina par vēlmi likt J. Maizītim turpmāk nodarboties ar pensionētu izmeklētāju tradicionālo vaļasprieku - kabaču audzēšanu.
J. Maizīša izredzes tapt apstiprinātam ģenerālprokurora amatā vēl trešo reizi nerādās īpaši spožas. Ne velti rosās minētie kungi, kas ar J. Maizīša vadītās Ģenerālprokuratūras gādību tikuši pie apsūdzēto statusa. Ne velti tiek pasūtinātas sabiedriskās domas aptaujas, kuras tad nu katrs var interpretēt, kā iepatīkas.
J. Maizīša izredzes var stiprināt tikai daži apsvērumi. Daļai deputātu balsojums par J. Maizīša apstiprināšanu varētu būt pārliecības diktēts. Vēl daļai droši vien vienkārši negribētos piedzīvot «Lieldienu revolūciju», ko varētu izraisīt neargumentēta J. Maizīša kandidatūras noraidīšana.
Bet visvairāk J. Maizīša iespējas tapt trešo reizi apstiprinātam ģenerālprokurora amatā varētu vairot «lietu kārtotāju» nespēja vienoties par kopēju alternatīvo ģenerālprokurora amata kandidātu. Ģenerālprokurora pilnvaras ir gana plašas, lai katram, kas sevi iedomājas par varenu esam, gribētos šai amatā redzēt kādu savējo, bet katram varenajam atsevišķi Saeimā nepietiek balsu, lai nodrošinātu «savējā» ģenerālprokurora apstiprināšanu. Bet svešo stiprināt bīstami - nevar taču konkurentam šitādu trumpja kārti rokā dot. Tādēļ «svešā» J. Maizīša izredzes tikt atkārtoti apstiprinātam lielā mērā atkarīgas no tā, vai leļļu meistarus vadīs pārliecība: ja nav man, lai nav nevienam.
I. Bičkovičs līdz šim spītīgi atteicies dot kaut mājienu, vai ģenerālprokurora amatam virzīs J. Maizīti. Viņa priekšteču Gvido Zemribo un Andra Guļāna, kā arī Augstākās tiesas senatora Pāvela Gruzniņa izteikumi liecina, ka labāku kandidātu par J. Maizīti ģenerālprokurora amatam šobrīd neatrast. Tamdēļ no I. Bičkoviča šonedēļ gaidīsim lēmumu par ģenerālprokurora kandidāta izvirzīšanu, bet no Saeimas deputātiem - ieklausīšanos tieslietu jomas profesionāļu spriedumos un adekvātu balsojumu, nevis ģenerālprokurora vēlēšanu pārvēršanu par politiskā tirgus maiņas monētu vai atriebību lētu seriālu labākajās tradīcijās.