Makašānu Amatu vidusskola ir vispārizglītojošā vidusskola ar profesionālās izglītības virzienu, kurā zēni apgūst kokapstrādi, galdniecību un kokgriešanas pamatus, meitenes - šūšanu, aušanu un rokdarbus. Skolas direktore Lūcija Rancāne ar gandarījumu atzīst, ka šis gads Makašāniem bijis īpaši veiksmīgs - pabeigta jaunuzceltās skolas ēkas apkārtnes labiekārtošana, par ES līdzekļiem iekārtoti moderni dabaszinību kabineti, bet tagad sākts jauns projekts - Makašānu dzīvās mākslas centra veidošana. Makašānu Amatu vidusskola Rēzeknes novada Vērēmu pagastā ir viena no 53, kas šogad īstenos Sorosa fonda Latvijā iniciatīvu _Pārmaiņu iespēja skolām,_ kuras mērķis ir veicināt mazo lauku skolu pārveidi par daudzfunkcionāliem izglītības, kultūras un sociālā atbalsta centriem.
Dibinās Lielo balvu
Projekta vadītāja Gundega Rancāne teic, ka sākotnējā ideja bijusi modernizēt skolu, taču saglabājot tās senatnīgo veidolu un auru. «Mums te ir tāda laucinieciska vide, gribam to saglabāt, taču vienlaikus izmantot arī visas mūsdienu tehnoloģiskās iespējas.» Projekta vadītāja cer, ka centrs iedrošinās cilvēkus pašmācības ceļā pievērsties amatu apguvei, tādējādi sekmējot latgaliskās kultūrvides uzturēšanu un attīstību, radot pievilcīgu vidi gan pašiem iedzīvotājiem, gan viesiem. Kā viena no galvenajām aktivitātēm paredzēta interneta mājaslapas - virtuālās amatu pašmācības grāmatas - veidošana, ar kuras palīdzību jebkurš varēs apgūt tradicionālos amatus. Vienā no skolas telpām tiks izveidots uzziņu centrs, kur būs pieejama informācija par senajiem amatiem, darinājumu paraugi, sākot no koka karotēm un rokdarbiem, beidzot ar krucifiksiem un logu aplodām, dažāda literatūra, kā arī prezentācijas materiāli. Gan pagasta iedzīvotājus, gan daudzos viesus priecēs dārza skulptūru parks, kurā tiks eksponēti projekta dalībnieku darinājumi.
Projekta posma noslēgumā tiks iedibināta Makašānu Lielā balva, kas katru gadu tiks piešķirta par veiksmīgāko amatniecības meistardarbu.
Sens un moderns
Makašānu Amatu vidusskolā šogad mācās 176 skolēni. Skolas direktore atzīst, ka skola pagaidām nejūtas apdraudēta, tomēr demogrāfiskās situācijas dēļ konkurence starp skolām kļūst arvien sīvāka, tāpēc jāmeklē jaunas attīstības iespējas. Pateicoties ERAF atbalstam, skolas visvecākā ēka, kura būvēta 1896.gadā, kļuvusi par ērtu un modernu klašu kompleksu, kur skolēni mācās fiziku, ķīmiju, bioloģiju un matemātiku. Skolas ārējais vēsturiskais veidols atstāts neskarts, taču iekšpuse ir pilnībā pārbūvēta, nomainīti logi un durvis, paplašinātas telpas, iekārtota centrālapkure un kanalizācijas sistēma. Pirms dažām dienām atvestas jaunas mēbeles, patlaban tiek gaidītas mācību kabinetu iekārtas, jo projekts par kvalitatīvu dabaszinātņu apguvi vēl turpinās līdz nākamā gada beigām.
Viss pašu darināts
Makašānieši pamatoti lepojas arī ar savu skolēnu folkloras ansambli, kuram jau ir 18 gadu. Vienā no mazajiem namiņiem iekārtots mūzikas kabinets un piecgadīgo un sešgadīgo bērnu mācību klase, kur saimnieko skolotāja un folkloras ansambļa vadītāja Marija Andina. Gan mēbeles, gan rotaļlietas mazajiem no koka darinājuši paši skolas audzēkņi, arī mūzikas instrumenti tapuši Latgales meistara darbnīcā. Skolai ir veicies atrast labus draugus ārzemēs, to skaitā mākslinieku no ASV Kazimiru Lauru, kurš dāvinājis naudu mūzikas instrumentu iegādei, ar viņa gādību iestādīts skolas ķiršu dārzs. Savukārt kāda Vācijas luterāņu draudze ik gadu sarūpē bērniem apģērbu un pārtiku, šogad no Vācijas atvesta virtuves iekārta 300 000 eiro vērtībā. «Ja vietējie bagātnieki tā palīdzētu skolām kā ārzemnieki! Bet nav jau tā, ka mēs tikai gaidītu palīdzību, skolai ir sava zeme - izaudzējam dārzeņus kopgaldam. Skolai par moto esam likuši Kārļa Ulmaņa vārdus: «Dzīvosim vidē, kādu paši radīsim.» Ceram, ka arvien vairāk jauniešu uzzinās par mūsu skolu. Gribam saglabāt savu nišu, ceram, ka cilvēki kādreiz tomēr gribēs atgriezties laukos,» saka Lūcija Rancāne.