Tāds - ne īpaši kvalitatīvs - Saeimai sanācis arī Maksātnespējas likums, jo īpaši tajā sadaļā, kas skar fizisko personu maksātnespēju. Latvijas Komercbanku asociācija (LKA), kas ir viena no ietekmīgākajiem un profesionālākajiem lobijiem Latvijā, nu plēš matus un gluži pamatoti norāda, ka Saeimas vairākuma atbalstītais variants nākotnē var pamatīgi apgrūtināt kreditēšanas atjaunošanu Latvijā.
Protams, liela daļa vainas par to, ka atbalstīts tieši šāds finansiālās grūtībās nonākušo fizisko personu «no parādiem atbrīvošanas» modelis, gulst uz pašu LKA. Pirmkārt, jau tāpēc, ka tieši banku lobijam būtu vajadzējis jau laikus saprast, ka hipotekārās kreditēšanas aktivitātes, kas uzkarsēja nekustamā īpašuma tirgu, tiek izvērstas valstī, kur nav pienācīgi sakārtots hipotekārās kreditēšanas tiesiskais regulējums. Bet nē, tā vietā, lai vispirms parūpētos par skaidriem un drošiem spēles noteikumiem, bankas azartiski piedalījās sacensības, kurās pirmo vietu iegūst tas, kuram izdevies visvairāk pieaudzēt savu kredītportfeli. Vēl 2006. gada otrajā pusē, taujāts par nekustamo īpašumu spekulantiem, dažs labs banku pārstāvis apgalvoja, ka nekustamo īpašumu spekulanti ir kaut kas līdzīgs Atlantīdai, proti, mīts.
Kredītu reģistrs, kurā bankas var pārliecināties par potenciālā kredītņēmēja saistībām pret citām bankām, tika ieviests tikai 2007. gada vidū vienlaikus ar citiem tā dēvētajiem pretinflācijas plāna pasākumiem. Tad tika ieviesta arī prasība kredītus izsniegt tikai, pamatojoties uz Valsts ieņēmumu dienesta izsniegtu izziņu, kas apliecina kredītņēmēja legālos ienākumus, un no aizņēmējiem sāka prasīt veikt pirmo iemaksu vismaz 10%apmērā no īpašuma vērtības. Līdz tam kredīti tika izsniegti, arī rēķinoties ar nekustamā īpašuma vērtības pieaugumu, peļņu, kas varētu tikt gūta kaut kad nākotnē. Dažas bankas, cenšoties pievilināt pēc iespējas vairāk klientu, piedāvāja hipotekāros kredītus pat vairāk nekā 100% apmērā no iegādājamā īpašuma vērtības. Ar 2007. gada vidū ieviestajiem tā dēvētajiem pretinflācijas pasākumiem pilnīgi pietika, lai kredītu straume krietni vien izsusētu.
Otrkārt, jau teju divus gadus Latvijā tika mēģināts izstrādāt kredītņēmēju aizsardzības programmu. Notika darba grupu sanāksmes, apspriedes, arvien vairāk kredītņēmēju nonāca finansiālās grūtībās un vairs nespēja nokārtot savas saistības pret bankām. LKA pret piedāvātajiem risinājumiem iebilda, tādējādi vairojot spriedzi un iedzīvotāju antipātijas pret bankām. Pirms pāris nedēļām - 12. maijā - Finanšu ministrija atsauca izstrādāto kredītņēmēju aizsardzības programmu, jo LKA piedraudēja, ka neviena banka neiesaistīsies programmā, kas paredzēja, ka bankām varētu būt jānoraksta 20% no kredīta, kas izsniegts grūtībās nonākušam kredītņēmējam.
Ņemot vērā šos aspektus, nav nekāds pārsteigums, ka bankām nelabvēlīgos Maksātnespējas likuma grozījumus daudzi uztver aptuveni šādi: «Tā viņiem vajag!» Tomēr likums, kura tālākais liktenis vēl šonedēļ ir jāizlemj Valsts prezidentam, ir visai divdomīgs. Proti, tas var tikt piemērots ar atpakaļejošu spēku, un, visticamāk, arī LKA aizrādījums, ka šis likums ir pretrunā ar līgumiem par investīciju aizsardzību, ir pilnīgi pamatots.
Turklāt atšķirībā no banku nosmādētās kredītņēmēju aizsardzības programmas Saeimas vairākuma atbalstu guvušās Maksātnespējas likuma normas aizsargās ne tikai kredītņēmējus, kas aizņēmumu saņēmuši vienīgā mājokļa iegādei, bet arīdzan nekustamā īpašuma spekulantus. Uz likumā paredzēto ievērojamas parāda daļas norakstīšanu varētu pretendēt tie, kuri ņēmuši vērienīgus kredītus tā dēvēto pļavu ciematu attīstīšanai.
Tieslietu ministrijas speciālisti ir aicinājuši Valsts prezidentu Valdi Zatleru nelikt šķēršļus Maksātnespējas likuma iedarbināšanai. Taču, ņemot vērā, ka likums stāsies spēkā tikai 2010. gada 1. novembrī, ir jāmeklē iespējas likumā paredzēto kredītņēmēju aizsardzības mehānismu padarīt daudz precīzāku, lai tas būtu vērsts uz tiem, kam aizsardzība patiešām nepieciešama, tas ir, cilvēkiem, kas mājokli pirkuši dzīvošanai, nevis peļņas gūšanai darījumos ar nekustamo īpašumu. Bankām, mācoties no pieredzes ar Maksātnespējas likumu, derētu kļūt atvērtākām kompromisiem.