Ikviens muzeja apmeklētājs varēja apsēsties māksliniecei pretī un ieskatīties acīs - runāt un pieskarties nedrīkstēja, taču katram bija dota iespēja pavadīt ar viņu tik daudz laika, cik katram bija nepieciešams, - dažas minūtes vai septiņas stundas.
716 stundu, 3090 acu
75 dienās - visu izstādes laiku no marta sākuma līdz maija beigām - Marinas Abramovičas performancē piedalījās 1545 cilvēki. Muzejā viņa pavadīja sešas dienas nedēļā: ik dienu septiņas stundas, piektdienās - deviņas ar pusi stundas. Kad apmeklētāji no rīta ienāca muzejā, Marina Abramoviča jau bija klāt. Kad vakarā viņi atstāja telpas, māksliniece joprojām sēdēja krēslā, gandrīz nekustēdamās. Šajā performancē bija svarīgs klusums un nepārtrauktība - skatītāju klātbūtnē mākslas darba autore neatstāja savu vietu ne uz brīdi. Tas bija fiziski un psiholoģiski smags pārbaudījums. Kopējais performances ilgums - 716 stundu. Visu šo laiku muzejā kopā ar Marinu Abramoviču pavadīja itāļu fotogrāfs Marko Anelli - viņš iemūžināja performances gaitu, fotografējot katru cilvēku, kurš sēdās pretī māksliniecei.
Decembrī Milānas fotomuzejā Fondazione FORMA per la Fotografia tika atklāta Marko Anelli izstāde Tavās acīs. 716 stundu, 3090 acu. Portreti Marinas Abramovičas klātbūtnē. Šajā ekspozīcijā savus portretus var atrast visi 1545 cilvēki, kuri pavasarī Ņujorkā kļuvuši par Marinas Abramovičas performances līdzautoriem. To vidū - aktrises Šārona Stouna un Marisa Tomei, aktrise un režisore Izabella Rosellīni, dziedātāja Bjorka un viņas dzīvesbiedrs mākslinieks Metjū Bārnijs, mūziķi Lū Rīds, Maikls Staips, Petija Smita, Entonijs Hegertijs, Rūfuss un Marta Veinraiti.
«Enerģijas plūsma un emocijas, kas bija jūtamas MoMA ātrijā, padarīja šo notikumu par īpašu manā dzīvē. Es varēju just katra mirkļa intensitāti - pēc 716 muzejā pavadītajām stundām es nejutu nogurumu un man nebija garlaicīgi. Es nekad nebiju redzējis tik daudz emocionāli aizkustinātu un raudošu cilvēku,» Kultūras Dienai saka fotogrāfs Marko Anelli. Performances laikā viņš katru vakaru apstrādāja fotogrāfijas, kas bija tapušas tajā dienā, un uzreiz ievietoja tās Flickr interneta vietnē - fotogalerija tika apmeklēta vairāk nekā 600 000 reižu. Performances tiešraidei muzeja mājaslapā moma.org reālā laika režīmā sekoja 800 000 cilvēku. MoMA ziņo, ka klātienē Marinas Abramovičas performanci un retrospektīvo izstādi, kurā tika apkopots viņas 40 gadu darbs, apskatīja vairāk nekā pusmiljons apmeklētāju.
Primadonnas enerģija
«Es biju pārsteigts, cik dažādas emocijas un reakcijas izraisa viena un tā pati situācija - kad cilvēks apsēžas Marinai pretī,» piebilst Marko Anelli. «Tas bija darbs ar atvērtām beigām - es nezināju, ko gaidīt no apmeklētājiem,» par performanci The Artist Is Present (Mākslinieks šeit un tagad, Mākslinieks ir klāt) izsakās pati māksliniece. «Man bija liels pārsteigums, kā ņujorkieši ir uztvēruši un pieņēmuši šo darbu - katrs sāka sēdēt ar mani arvien ilgāku laiku. Tas man šķita jo īpaši interesanti, jo amerikāņu kultūra ir ļoti materiālistiska, tajā ir svarīga nauda, izdarītais darbs, ātrs dzīves un kustības temps, pārvietošanās no vienas lietas un vietas uz nākamo. Manā performancē bija nozīme mieram un klusumam, tā bija iespēja nedarīt neko - tikai baudīt tagadnes mirkli, izjust šo brīdi, kad divi cilvēki skatās viens otram acīs. Es nemaz necerēju, ka amerikānis nāks uz muzeju un sēdēs ar mani septiņas stundas, un pēc tam atgriezīsies atkal un atkal, sarunāsies ar citiem cilvēkiem, kuri stāv rindā un skatās performanci. Cilvēki ir izveidojuši kopienu ap šo mākslas darbu, viņi ir sadraudzējušies. Man tas bija kaut kas jauns un negaidīts,» uzsver Belgradā dzimusī Marina Abramoviča, kura jau 10 gadu dzīvo un strādā Ņujorkā.
Viņa ir pārliecināta, ka mākslā galvenais ir tieša enerģijas apmaiņa starp mākslinieku un skatītāju - glezna, skulptūra un instalācija ir barjera šai apmaiņai. Marinu Abramoviču interesē māksla, kas ir nemateriāla - kā mūzika. Akcija MoMA pat tika nodēvēta par «716 stundu klusuma operu», turklāt viena no mākslinieces varonēm ir Marija Kallasa. Marina Abramoviča viņai pat ir līdzīga: savā monumentālajā performancē viņa bija primadonna, kurai apkārt - simtiem pielūdzēju. Bez publikas nav iespējama ne operas izrāde, ne mākslas performance - tas ir skaistums ar mokām, trauslums un drāma. Lai paveiktu iecerēto, nepieciešams milzu gribasspēks un izturība. Abām granddāmām - Kallasai un Abramovičai - ir izdevies savu klātbūtnes efektu pārvērst par sensāciju.
«Man bija vieglāk, ja cilvēks ar mani sēdēja ilgāk, - man bija vairāk laika, lai strādātu ar materiālu, ar enerģiju. Ja kāds sēdēja pavisam īsu brīdi, tas bija nenozīmīgs ieguldījums - cilvēks no tā neko nevar iegūt. Es centos izveidot situāciju, kurā var aizmirst par laika ritējumu. Parasti mēs uztveram skatītājus par cilvēku grupu, taču grupa sastāv no individualitātēm. Šajā performancē piedalījās tieši individualitātes, tās bija attiecības viens pret vienu. Krēslā man pretī sēž nevis «publika», bet konkrēts cilvēks, kurš ienācis šajā izgaismotajā telpā, - viņš ir izolēts. Uz viņu skatās pārējie muzeja apmeklētāji, uz viņu skatos es. Viņš skatās uz mani. Paiet laiks, un novērošana maina virzienu - cilvēks, skatoties uz mani, ieskatās sevī. Es esmu katalizators, es esmu spogulis - cilvēks iegremdējas sevī, viņš sajūt sevi, apzinās savu ievainojamību, iejūtīgumu, sāpes - tāpēc daudzi sāk raudāt. Viņi raud par sevi, un tas ir visemocionālākais mirklis,» stāsta Marina Abramoviča.
Sveika! Tu esi izturējusi!
Performancei tuvojoties beigām, emocionālais sasprindzinājums muzejā pieņēmās spēkā. Cilvēki, kuri vēlējās izbaudīt divvientulību kopā ar Marinu Abramoviču, pie ieejas MoMA pavadīja visu nakti. «Es atceros visus, kuri ar mani pavadīja savu laiku. Viņi ir mana ģimene. Performances noslēgumā es piecēlos un ieraudzīju viņus visus vēlreiz - viņi bija klāt, un es viņus jau labi pazinu. Es atceros ikvienu. Es atceros viņu acis un kurpju purngalus - sēžot es neskatījos uz ķermeni, es skatījos tikai uz kurpēm un pēc tam tieši acīs,» atklāj māksliniece.
Performances The Artist Is Present dzīve turpinās - tagad Marko Anelli izstādē (vairāk par fotogrāfu un viņa darbu marcoanelli.it). Nākamā gada pavasarī apgādā Aperture iznāks fotogrāfa grāmata ar visiem portretiem. Šīs fotogrāfijas ir emociju enciklopēdija, tās pierāda, ka nav tādas parādības kā «vienkāršs cilvēks» - šajos attēlos katrs ir unikāls un neatkārtojams. Var pētīt matus, sejas ovālu, galvasrotas, ūsas un bārdu, brilles. Var pētīt bērnu skatienus, var meklēt zvaigznes, taču Šāronai Stounai šajā raibajā kompānijā ir tādas pašas tiesības kā jebkuram citam. Viņa ir vienkārša mākslas baudītāja, kura skatās Marinai Abramovičai acīs.
Vai pašam fotogrāfam gribējās apsēsties pretī Marinai? «Jā, es sēdēju ar viņu divas minūtes vienā no pēdējām dienām. Es tikai gribēju teikt: «Sveika! Tu esi izturējusi, tu esi to paveikusi!» Es to viņai arī teicu - ar acīm, protams.» Marko Anelli izstāde Milānā skatāma līdz 13. februārim. Paralēli muzejā Fondazione FORMA per la Fotografia aplūkojama portretu ekspozīcija, kuras varonis ir The Rolling Stones vokālists Miks Džegers.