Valentīna Slišāne (67), ar divriteni atbraukusi uz vietējo veikalu pēc maizes, apstājas pie afišu staba, lai izlasītu par mūzikas festivālu _Osvalds_, lielāko ikvasaras kultūras notikumu Baltinavā. Valentīna sparīgi papurina sirmo bizi: «Mēs tā priecājamies, ka palikām savā novadā, ka nav jābraukā uz Balviem. Te visi mūs pazīst, visi savējie.» Pēc novadu reformas Balvu rajona teritorijā izveidojās četri novadi - Balvu, Rugāju, Viļakas un Baltinavas. Pēdējam, kas iedzīvotāju skaita ziņā (ap 1660) ir pats mazākais Latvijā, savu eksistenci nācās izcīnīt Satversmes tiesā. Tagad baltinavieši ir pilni apņēmības pierādīt, ka arī mazs novads var ne tikai pastāvēt, bet arī veiksmīgi attīstīties.
Izpildīja vēlētāju gribu
Baltinavas novada domes priekšsēdētāja Lidija Siliņa (Mēs - Baltinavai!) stāsta, ka novada veidošana bijusi pašu iedzīvotāju griba, kas jau laikus apzināta, veidojot pagasta teritoriālās attīstības plānu. Toreiz veiktajā aptaujā par iesaistīšanos kādā novadā vairāk nekā 80% iedzīvotāju nobalsojuši par sava novada veidošanu, nevis iekļaušanos Balvu vai Viļakas novadā. Arī par vēlētāju apvienību Mēs - Baltinavai!, kura solījusi saglabāt Baltinavas novadu, pašvaldību vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā 75% vēlētāju. Sākumā Baltinavai gribējuši pievienoties arī Briežuciema un Šķilbēnu pagasti, taču vēlāk dažādu iemeslu dēļ pārdomājuši. Tā baltinavieši palikuši vieni paši, taču no sava lēmuma neatkāpušies. «Baltinava bija viens no nedaudzajiem vēsturiskajiem pagastiem Balvu pusē, kas pastāvēja vēl XIX gadsimtā. Jā, mēs nesaņēmām dotāciju 200 000 latu, bet uzskatu, ka šī nauda nav tā vērts, lai pazaudētu savu pašvaldību,» pārliecināts Baltinavas vidusskolas direktors un novada domes deputāts Imants Slišāns (Mēs - Baltinavai!).
Galus savilks kopā
Novada šāgada budžets kopā ar dotācijām ir 419 200 latu, L.Siliņa uzskata, ka līdz gada beigām ar to varēs izdzīvot. Jaunais novads nolēmis neveidot ne kultūras, ne izglītības pārvaldi, ne arī sociālo dienestu, ar šiem pienākumiem veiksmīgi tiks galā atbildīgie darbinieki. Par pakalpojumiem tiks slēgts līgums ar Balvu novada būvvaldi. Iespējams, nāksies ieviest pašvaldības policista štata vienību, jo novadam ar vienu valsts policijas iecirkņa inspektoru nepietiek.
Lielākā iestāde novadā ir Baltinavas vidusskola, kurā šogad mācīsies 194 skolēni, no Balvu rajona pārņemta arī Baltinavas Kristīgā speciālā internātpamatskola, tajā mācās bērni no visas Latvijas un strādā ap 40 darbinieku. Novads nolēmis neatteikties no savas mūzikas un mākslas skolas, kuras vajadzībām tiek rekonstruēta bijusī muižas saimniecības ēka. Baltinavai ir sava pirmsskolas izglītības iestāde, kurā tiks saglabātas arī piecgadīgo un sešgadīgo bērnu mācības, ģimenes ārsta prakse, divi feldšeru un vecmāšu punkti Pazlaukā un Demerovā, veikaliņi, aptieka, pasta nodaļa, divas baznīcas. Vienīgā uzņēmējdarbība novadā ir aptuveni desmit spēcīgas zemnieku saimniecības, no kurām lielākās - z/s Riekstiņi un z/s Amatnieki - katra apstrādā vairāk nekā 1000 hektāru zemes.
L.Siliņa lepojas, ka Baltinavas vidusskola ir starp tām spēcīgākajām Latvijas vidējās izglītības mācību iestādēm, kuras saņēmušas ERAF projekta līdzekļus dabaszinību kabinetu aprīkošanai, no Leader programmas naudas tiek rekonstruēta mūzikas un mākslas skolas ēka, remontēti pagasta ceļi.
Uz Balviem nav jābrauc
Vienīgā saikne, kura baltinaviešus vēl saista ar bijušo rajona centru Balviem, ir slimnīca, kuras kapitāldaļas pieder arī novada domei. Tomēr Baltinavā nav nevienas banku filiāles, nav arī bankomāta. Norēķini pārsvarā tiek veikti elektroniski, bet bankomāts gan derētu, jo līdz šim naudu var saņemt, izmantojot PNS pastā, taču tur lielākas summas ir iepriekš jāpiesaka. Kopš deviņdesmitajiem gadiem no Baltinavas aizgājusi arī degvielas uzpildes stacija, privātajiem autobraucējiem izdevīgāk piepildīt bākas ar Krievijas degvielu, bet iestāžu automašīnām jābrauc uzpildīties uz 12 km attālo Rekovu.
L.Siliņu visvairāk satrauc, vai arī turpmāk novada pašvaldība varēs atbalstīt iedzīvotājus, sniedzot sociālo palīdzību, kas līdz šim ir bijusi visai jūtama - visiem skolēniem ir brīvpusdienas, tiek piešķirti 15 lati mācību līdzekļu iegādei pirms jaunā mācību gada, segta ceļa nauda iedzīvotājiem, kuri brauc uz Rīgu ārstēties. Ja turpmāk vajadzēs izšķirt, kuram dot, kuram ne, būs grūti, taču mazā novadā to varēs izdarīt taisnīgāk.
«Visu lemjam tepat uz vietas, tā ir mazas pašvaldības prioritāte. Mēs varam nogrimt tikai tad, ja valsts to tā gribēs. Ja valdība politiku nemainīs, mēs izvilksim un pamazām attīstīsimies. Protams, varbūt lielie novadu centri attīstīsies straujāk, bet vai tāpat būs arī nomalēm? Balvu vai Viļakas novadā mēs būtu pati nomale, mums līdz Krievijas robežai pa Rītupi ir 300 metru. Pašreiz grūti to izsvērt, paskatīsimies pēc pāris gadiem. Vismaz būsim mēģinājuši,» apņēmīgi saka Lidija Siliņa.