Dienas aptaujātie eksperti uzskata, ka arodbiedrību galvenais izaicinājums ir jaunu biedru piesaiste, profesionālās kapacitātēs stiprināšana un pārstāvniecības palielināšana privātajā sektorā.
Gandrīz politiskā partija
Latvijā pašlaik ir 20 nozaru arodbiedrības, no kurām tikai septiņas nozares ir piekritīgas privātajam sektoram. Arodbiedrības valstiskā līmenī pārstāv Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS), kuras galvenais uzdevums ir pārstāvēt strādājošo intereses likumdošanas kontekstā, proti, uzraudzīt, lai Darba likuma potenciālie grozījumi negatīvi neietekmētu darba ņēmējus.
Labklājības ministre Ilze Viņķele (Vienotība) atzīst, ka arodbiedrību loma Latvijā līdz galam nav apzināta un LBAS ne tuvu nav izmantojusi visu iespējamo potenciālu - gan biedru piesaistē, gan sociālā dialoga īstenošanā. «Ir signāli, ka LBAS ir jauni spējīgi cilvēki, kas varētu veikt paaudžu nomaiņu un stiprināt organizāciju. LBAS būtu jāapzinās, ka tā vispirms ir nevis valdības kritiķe, bet partnere. Diemžēl nereti LBAS valdību uztver kā savu ienaidnieku. Tas ir vieglākās pretestības ceļš. Pārāk bieži LBAS runā par tēmām ar «elektorālu» vērtību, bīstami balansējot jau uz politiskas partijas robežas.»
Viens no šādiem piemēriem ir ar Saskaņas centru (SC) cieši saistītā uzņēmuma Rīgas satiksme arodbiedrība, kuras biedri ir vieni no aktīvākajiem Rīgas mēra Nila Ušakova (SC) atbalstītājiem.
Nozīme pieaugs
SEB bankas ekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis norāda, ka arodbiedrībām vajadzētu daudz vairāk domāt par klātbūtni privātajā sektorā. «Pašlaik ir izveidojies zināms apburtais loks - LBAS ir mazs biedru skaits, līdz ar to maza biedru nauda un attiecīgi nelielas iespējas piesaistīt kvalificētus ekspertus. Savukārt šādu ekspertu trūkums vājina organizācijas kapacitāti un apgrūtina jaunu biedru iesaisti.» E. Rudzītis arī atzīst, ka LBAS fokuss brīžiem ir diezgan šaurs - tikai savu biedru labklājības vairošana. Taču tāds tas ir arī citām nevalstiskajām organizācijām, piemēram, Latvijas Darba devēju konfederācijai (LDDK) vai Pašvaldību savienībai.
Bijusī LDDK ģenerāldirektore, pašreizējā Mazo un vidējo uzņēmumu foruma valdes priekšsēdētāja Elīna Egle uzskata, ka LBAS ar mūsdienīgu komunikāciju un pārdomātu vēstījumu ir visas iespējas piesaistīt jaunus biedrus, jo «arodbiedrību pārstāvētās vērtības, piemēram, solidaritāte, kļūs aizvien aktuālākās». «Līdz ar to es prognozēju, ka arodbiedrību loma tikai pieaugs,» teic E. Egle.
Vājumu skaidro ar algām
LBAS priekšsēdētāja vietnieks Egīls Baldzēns pārmetumus par arodbiedrību vājumu komentē īsi: kādas algas, tādas arodbiedrības. «Ekonomiskā krīze mūs novājināja, jo daudzi emigrēja, citi vairs nevēlējās maksāt biedra naudu, bet nupat sākam atgūties.» Viņaprāt, arodbiedrības nevar būt stipras un apvienot daudz biedru, esot tik lielam ēnu ekonomikas īpatsvaram. Turklāt Latvijā cilvēki vispār kūtri iesaistās gan nevalstiskajās organizācijās, gan politiskajās partijās. «Arodbiedrības ir spēcīgas tad, ja valdībā ir kreisi centriskās partijas, bet mums jau cik gadu ir labēja valdība ar labēju politiku,» bilst E. Baldzēns.
Kā galveno LBAS panākumu viņš min darbu pie normatīvo aktu izstrādes, īpaši Darba likuma, piemēram, aktualizējot jautājumu par minimālās algas un neapliekamā minimuma palielināšanu, kā arī iestājoties pret darba devēju ieceri samazināt piemaksu par virsstundām.