D. Pavļuts pēc valdības sēdes, kurā tika skatīts LM jautājums, uzsvēra - valsts tiešā veidā līdzekļus uzņēmumā neieguldīs, bet palīdzēs LM vienoties ar tā kreditoriem par kredītu maksājumu 33 miljonu latu apjomā atlikšanu, kas ļautu pārdzīvot grūtos laikus. Šādu labvēlību valsts un uzņēmuma kreditori gan ir gatavi izrādīt tikai tad, ja LM akcionāri spēs izpildīt vairākus konkrētus nosacījumus -uzņēmuma akcionāriem uzņēmuma glābšanā ir jāiegulda 25 miljoni latu un jāapstiprina jauna, visu akcionāru atbalstīta valde. Vēl uzņēmumam jāuzsāk metāllūžņus iepirkšana Baltijas tirgū, jāatmaksā 1,2 miljonu latu kredītu procentu maksājums bankai Unicredit, kā arī jāizstrādā skaidrs, kreditoru atzīts biznesa plāns. D. Pavļuts atzina - pēc uzņēmumu kreditoru piesaistītā konsultanta Prudentia domām, LM ir dzīvotspējīgs uzņēmums un, ja nebūtu konflikta starp uzņēmuma akcionāriem, uzņēmums nebūtu jāglābj. Tāpēc šobrīd svarīgākais uzņēmuma glābšanai ir akcionāru konflikta atrisināšana un uzņēmuma pārvaldības uzlabošana.
Savukārt Valsts kases pārvaldnieka vietnieks Jānis Pone pavēstīja, ka, visticamāk, nākamo kredīta maksājumu lielākajam LM kreditoram Unicredit nāksies veikt Valsts kasei, tomēr Unicredit jau ir paudusi gatavību pārstrukturizēt Liepājas metalurga kredītu un atlikt pamatsummas maksājumus uz diviem gadiem. J. Pone norādīja, ka līdzīgiem nosacījumiem varētu piekrist arī citi kreditoru pārstāvji. Vērtējot jau izskanējušos priekšlikumus par uzņēmuma glābšanu, Valsts kases pārstāvis ar piesardzību vērtē uzņēmuma akcionāru ieceri nepieciešamos līdzekļus iegūt, ieķīlājot sev piederošās akcijas - pēc viņa teiktā, potenciālajiem kredīta devējiem uzņēmuma finanšu grūtības nav nekāds noslēpums, tāpēc nepieciešamo summu aizņemties šādā veidā var neizdoties.
Liepājas metalurga lielākais akcionārs Sergejs Zaharjins pēc valdības sēdes neslēpa ne sevišķi pacilātu noskaņojumu un bija mazrunīgs, norādot vienīgi, ka pagaidām uzņēmums vēlas rūpīgāk izvērtēt izvirzītos nosacījumus un viedokli par tiem paudīs pēc tikšanās ar kreditoriem.