Skaidrs, ka labākajā gadījumā šeit varētu runāt par naivumu un nolaidību, kas nedara godu cilvēkiem, kuriem ir jāatbild par miljonos latu mērāmu summu efektīvu un lietderīgu izlietošanu. Tādēļ premjera Valda Dombrovska (_Jaunais laiks_) ierosinājums Veselības ministrijai lemt par Bērnu slimnīcas valdes atstādināšanu ir ļoti loģisks. Komerclikums ne tikai skaidri un gaiši noteic, ka valdes locekļiem un padomes locekļiem savi pienākumi ir jāpilda kā krietniem un rūpīgiem saimniekiem, bet arī to, ka valdes un padomes locekļi solidāri atbild par zaudējumiem, ko tie nodarījuši kapitālsabiedrībai. Bērnu klīniskā universitātes slimnīca ir kapitālsabiedrība, un zaudējumi tai neapšaubāmi ir nodarīti, turklāt, visticamāk, ne tikai morāli, bet arī materiāli.
Slikti ir tas, ka valdi vēl ir iespējams atsaukt, bet pelēkajiem kardināliem, kuri ieteikuši A.Lisenko kā piemērotu Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas pārraudzītāju, nekāda atbildība par to nebūs jāuzņemas.
Šmuce Bērnu slimnīcā ir slimības simptoms, kuru nedrīkst ignorēt. Nevienam nav noslēpums, ka pēc politizēto uzņēmumu padomju likvidēšanas politisko partiju protežēti ļaudis ir iecelti gandrīz ikvienas vērā ņemamas valsts kapitālsabiedrības valdē. Politiskajiem personālatlasītājiem tādas abstraktas lietas kā valdes locekļu reputācija un atbilstība ieņemamajam amatam nekad nav rūpējušas, bet ministri partiju disciplīnas vārdā allaž ir bijuši atsaucīgi uzturlīdzekļu gādātāji caurkritušiem politiķiem. Valdēs esošie «profesionāļi», protams, parādā nepaliek un dāsni ziedo partiju kasēm, tādējādi sagādājot nelegālu valsts finansējumu pie varas esošajām politiskajām partijām.
Kādreizējā Tēvzemei un brīvībai/LNNK priekšsēža Jāņa Straumes rotēšana pa brīvostu valdēm ir tikai viens spilgts piemērs, kas apliecina, cik dziļi šī tradīcija ir iesakņojusies politiskajā vidē. Pat Jaunais laiks, kas vārdos aktīvi iestājies pret uzņēmumu valžu un padomju politizāciju, kā zinām, darbos ne tuvu nav tik apņēmīgs šo praksi izskaust. Tomēr, cerams, tuvojoties vēlēšanām, politiskā elite, ja ne no sirds, vismaz skata pēc varētu paveikt kaut ko, kas mazinātu politisko ielikteņu rosīšanos valsts kapitālsabiedrību apcirkņos.
Taču notikumi Bērnu slimnīcas skandālā izgaismo arī citu problēmu, proti, sekas, ko radījusi Valsts ieņēmumu dienesta un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja ieilgušie kašķi par to, kāda ir šo institūciju kompetence un atbildība valsts amatpersonu deklarāciju kontrolē. Tautas partijas biedrs un ziedotājs, nu jau apcietinātais Bērnu slimnīcas saimniecības pārraugs Aivars Lisenko gan 2007., gan 2008.gadā savā amatpersonas deklarācijā ir norādījis tik iespaidīgus skaidras un bezskaidras naudas uzkrājumus, dāvinājumus un aizdevumus, ka, redzot, kādi ir viņa legālie ienākumi un īpašumi, jau pirms laba laika vajadzēja rasties aizdomām, ka šim kungam ir kādi «interesanti» ienākumu avoti. Pamatīgas naudas summas A.Lisenko ir deklarējis jau laikā, kad strādāja tikai Rīgas pilsētbūvniekā un Rīgas pašvaldības SIA Krasta nami, taču šis fakts nav darījis bažīgus ne tikai viņa protežētājus, bet, šķiet, arī Valsts ieņēmumu dienestu un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju.
Jā, tiesa, savus ienākumus katru gadu deklarē tūkstošiem dažāda ranga valsts amatpersonu un, lai pārbaudītu visas deklarācijās iekļautās ziņas, ar pašreizējo valsts institūciju kapacitāti, iespējams, nepietiek. Taču, cik zināms, Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā jau labu laiku ir speciālas informācijas sistēmas, kas ļauj atsijāt aizdomīgas nodokļu maksātāju deklarācijas. Tādēļ atliek secināt, ka aizdomīgu valsts amatpersonu deklarāciju identificēšana nav bijusi prioritāte, ja reiz A.Lisenko, kas, spriežot pēc deklarācijas, ir gandrīz vai Latvijas miljonāru saraksta pretendents, līdz šim ir varējis netraucēti rosīties.
Konkrētajam skandālam ar iespējamo korupciju Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā būtu jākļūst ne tikai par paraugprāvu, kas apliecinātu, ka slavenā desmitās tiesas shēma Latvijā tiks iznīcināta. Tai būtu jākalpo arī kā simptomam, kas ļauj identificēt robus gan pastāvošajā valsts kapitālsabiedrību amatpersonu iecelšanas kārtībā, gan valsts amatpersonu deklarāciju kontroles sistēmā. Jāārstē ir slimības cēloņi, nevis sekas, taču šajā gadījumā runa jau ir par pamatīgām metastāzēm, kuru iznīcināšanai būs nepieciešama ilgstoša terapija.