Mihails Arhipovs Skeletona fiziskās sagatavotības treneris
Martins un Tomass sezonas laikā ir tik daudz izceļojušies, ka vasarā viņiem gribas pabūt mājās. Apstākļi treniņu vietās arī ir labi - Murjāņos stadions ar visu nepieciešamo darbam, savukārt Siguldā finiša zonā pie uzbūvētās starta estakādes iznesam ārā svaru stieni un strādājam svaigā gaisā. Pavisam cita lieta, nekā svīst telpās.
Kur esi smēlies zināšanas, lai trenētu skeletonistus?
Trijos veidos. Pirmkārt, izmantoju bobslejā iegūto pieredzi, jo lielos vilcienos nekas jau nemainās - tāpat kā bobslejā galvenais ir ātrums un spēks. Otrkārt, esmu mācījies Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā, bet, treškārt, lasu grāmatas, lai iegūtu papildu informāciju. Var teikt, ka veidoju pats savu treniņu metodiku.
Murjāņos treniņā vairāk nekā pusstundu bija kāpšana pāri barjerām...
Tas tāpēc, lai uztrenētu muskuļus cirkšņa un gurnu apvidū. Daudziem tas varbūt liksies dīvaini, bet cirksnis ir galvenais muskulis, ja ir ātri jāskrien. Skeletonā skriešana ir īpaši specifiska, saliecoties uz vienu pusi, tāpēc arī gurniem jābūt labi nostiprinātiem.
Kādi ir brāļu Dukuru rezultāti sprintā?
Kontrolnormatīvos ir tās pašas distances, kas bobslejistiem, - 30 metru skriešana gaitā un 50 metru no zemā starta. Tomass 30 metru gaitā skrien zem trijām sekundēm, Martins - ap 3,00. 50 metru no zemā starta tiek veikti 5,70 sekundēs. Tas ir bobslejistu līmenī un par vienu otru pat ātrāk. Piemēram, Oskars Melbārdis 30 metrus gaitā skrien ap 3,10 sekundēm. Protams, svaru vingrinājumos bobslejisti ir krietni pārāki, jo skeletonā tik daudz spēka nevajag.