Bet es gribēju zināt - vai tad esmu tikai vīra piekabe? Un gribēju, lai mani uzrunā manis pašas vārdā. Šodien reaģētu daudz nosvērtāk, bet tēma joprojām ir aktuāla - vai pāriešana vīra uzvārdā ir automātiska arī XXI gadsimtā? Un ja nav, tad kādas ir alternatīvas.
«Nodevēja» Rebeka
Britu mediju dzīves rubrikās virmo kaislības - ietekmīgā bulvāru laikraksta The Sun galvenā redaktore Rebeka Veida ir «nodevusi» savu dzimumu. Pirmā The Sun redaktore - sieviete, meiča ar aknām, tradīciju lauzēja, vīriešu valdniece, kura pirms divām nedēļām apprecējās ar bijušo sacīkšu zirgu treneri Čārliju Bruksu, nolēmusi turpmāk būt Rebeka Bruksa jeb Bruksa kundze.
Viņas e-pasts mediju kompānijā News International tika nekavējoties nomainīts, un tam sekos arī visu iespējamo dokumentu, kredītkaršu, bankas kontu u.tml. nomaiņa. Kas to būtu domājis, ka mediju pasaules dzelzs lēdija vēlas «iesēsties aizmugures sēdeklī» un būt «vienkārši sieviņa», raksta The Guardian komentētāja Mičela Hansone. «Tādējādi viņa ir nodevusi visus tos sieviešu tūkstošus, kas [..] cīnījušās par tiesībām paturēt savu vārdu un savu neatkarību.» «Ārkārtīgi skumji», ka sievietes nolemj atteikties no sava uzvārda un attiecīgi arī no savas ģimenes vēstures - tikai tādēļ vien, ka vīrieši šodienas sabiedrībā joprojām ir ietekmīgāki un svarīgāki.
Līdzīgi domā arī cita komentētāja Ebigeila Glidona. «Kad sieviete pāriet vīra uzvārdā, viņa atsakās no savas agrākās identitātes. Viņa ir sieva, nevis indivīds.» E.Glidona norāda, ka Lielbritānijā vidējais vecums, kad sieviete stājas laulībā, ir 29 gadi. Tātad, vecums, kad sieviete ir jau sākusi sevi profesionāli apliecināt un viņas vārds ir kļuvis par viņas zīmolu. Tādēļ jo dīvaināk šķiet, ka sievietes ir gatavas sevi vienkārši «izsvītrot». To, ka «zīmola maiņa» sagādā daudz problēmu un padara tevi profesionāli neredzamu, atzīst The Daily Mail žurnāliste Bekija Šīvsa. Viņa stāsta, ka parasti jebkuru lietišķu sarunu iesāk ar vārdiem «es kādreiz biju Bekija Morisa». «Nepaiet ne diena, kad es klusībā nenolādētu sevi par lēmumu atteikties no pirmslaulību uzvārda,» raksta Bekija un piebilst, ka viņas lēmuma pamatā bija notikuma grandiozitāte. «Laulība bija milzīga pārmaiņa manā dzīvē, un jauna uzvārda pieņemšana šķita pareizs solis.»
Citi varianti
Amerikāņu žurnāliste un uzņēmuma Couples Company dibinātāja Laura Dona Lūisa ir izpētījusi, ka uzvārda maiņas tradīcijai ir trīs vēsturiski iemesli. Pirmkārt, uzvārda maiņa nodrošināja labklājību un jaunās ģimenes aizgādību. Otrkārt, noteica jaunu virzienu sievietes dzīvē. Treškārt, apliecināja Dieva svētību. «Saskaņā ar tradīciju sieviete ir vīrieša «pagarinājums», un attiecīgi viņai un bērniem ir jāpārņem viņa uzvārds. Viņš par to pretī dod finansiālo, fizisko un sociālo drošību,» raksta L.D.Lūisa. Laulība un uzvārda maiņa sievietei nodrošināja tūlītēju cieņu un statusu sabiedrībā, pilnvērtīgas dzīves iespējas ārpus laulības bija minimālas. Vārda maiņas bībeliskās konotācijas ir meklējamas Pirmajā Mozus grāmatā - Saraja kļūst par Sāru un ar jauno vārdu iegūst Dieva svētību un jaunu dzīvi.
Izņemot trešo iemeslu, kurš kādam varētu būt aktuāls, pārējie divi šķiet zaudējuši nozīmi. Un četrsimt gadu vecajos rituālos parādījušās plaisas. Viena no iespējām ir iepriekš citēto komentētāju ierosinātā pirmslaulību uzvārda saglabāšana, taču ir arī citas. Kalifornietis Maikls Badejs, piemēram, iesūdzējis savu štatu federālajā tiesā, jo uzskata, ka ir dzimumu diskriminācijas upuris. Štats neparedz iespēju vīrietim pēc kāzām pāriet sievas uzvārdā - teorētiski tas ir iespējams, taču tad ir jāiziet uzvārda maiņas procedūra, kas ir dārga un sarežģīta. «Mūsu laulību likumi labi der XVII gadsimtam,» laikrakstam USA Today saka viņa advokāts Marks Rozenbaums.
Sietlas iedzīvotājs Maiks Salingers arī domā, ka likumi ir novecojuši. Viņš samaksāja 350 dolāru, lai nomainītu uzvārdu pret sievas. Taču vēl lielākas problēmas radot sabiedrības attieksme. «Ir pagājuši jau trīs mēneši, bet man joprojām jāuzklausa kolēģu un studiju biedru dzēlīgās piezīmes,» stāsta Maiks. Viņš skaidro, ka lēmuma motivācija bija «izaicināt patriarhālo tradīciju».
Dzīvot ar strīpiņu
Citi tradīciju izaicinātāji izvēlas apvienot uzvārdus un «dzīvot ar strīpiņu». Rakstniece Šērona Neilora, kas sarakstījusi vairākas grāmatas par mūsdienu laulību tradīcijām, novērojusi, ka - vismaz ASV - dubultie uzvārdi abiem laulātajiem kļūst arvien populārāki, bet dažos gadījumos par strīpiņu izšķiras tikai sieviete.
Vīra vecmāmiņa nezināja, ka arī es biju izvēlējusies strīpiņu. Un, ja būtu zinājusi, droši vien ļoti brīnītos, kāpēc. Mēs nolēmām diskusijā neiesaistīties un līdz vecmāmiņas mūža beigām tā arī turpinājām saņemt vēstules, kas bija adresētas misteram Keisam un viņa ēnai.