Jau albuma nosaukums atklāj, kas bijuši tā tapšanas iedvesmas avoti - transkripcionāla atsauce uz 70. gadu britu muzikālā dzejnieka Nika Dreika albumu Bryter Layter, neslēpj Gorans un pie viena paironizē - tā jau arī mūsu tvitera un sms laika iezīme - visu maksimāli saīsināt. Taču būtu maldīgi gaidīt no Mystyrys Yrs trauslumu un romantiku Dreika garā - muzikāli tas ir divdabīgs, sastopami gan jaudīgi elektroniskās mūzikas skaņdarbi, gan trauslas, akustiskas dziesmas. Turklāt pēdējā laikā Goranam iepaticies arī Leonards Koens, jo īpaši viņa agrīnā perioda daiļrade.
Taču koncertā MDN būs ne tikai jaunās dziesmas, tas būs īpašs ar to, ka repertuāru pilnībā izvēlēsies paši mūziķi, skanēs viņu iemīļotākie skaņdarbi, un, iespējams, publikas iecienītās dziesmas tiks atstātas citiem vakariem. «Gribētu pasniegt, nedomājot par klausītāju,» atzīst Gorans, taču noliedz jebkādus pārmetumus egoismā, tieši otrādi - šis būšot izcili neegoistisks koncerts! Klausītājiem mūziķis pievērš uzmanību un atzīst, ka tā cilvēku grupa, kas apmeklē viņa koncertus, zina, ko grib. «Sarežģīta publika, kas klausās un piefiksē nianses, nāk klāt un izsaka viedokli,» stāsta Goran Gora un atzīst, ka vieglāk būtu uzstāties plašām cilvēku masām, kas reaģē uz ritmu un skanīgākajiem rifiem.
Pirms pieciem gadiem Goran Gora sevi pieteica kā vienpati dziesminieku, tagad viņš spēlē kopā ar grupu The Yrs, kurā muzicē citos projektos sevi parādījušie Kaspars Ansons (ģitāra), Valters Sprūdžs (basģitāra) un Edgars Runcis (bungas). «Stabili cilvēki ar pieredzi, kuri zina, ko grib,» muzikālos biedrus raksturo Gorans. «Debijas albumu Jetlag ierakstīju viens pats, jaunais tapis sadarbībā ar šiem džekiem, un zēni no sevis daudz ko pielikuši. Tāpēc vairs nespēju to saistīt tikai ar sevi,» par konceptuālajām uzstādījuma izmaiņām stāsta mākslinieks. Mainījies arī viņš pats: sākotnēji Goran Gora bija gandrīz vai mītisks tēls, kurš izvairās no preses un pārmērīgas publikas intereses, tagad viņš vairs neslēpjas un atzīst, ka šādi, nespēlējot kādu lomu, jūtas daudz labāk. Turklāt… «Es vairs nezinu, kas es esmu,» atzīst Gorans. Joprojām ar vienu kāju viņš jūtas kā dziesminieks, kā arī agrāk ticis pozicionēts, ar otru - iekāpis elektroniskās mūzikas lauciņā. Muzikālie meklējumi turpinās, un jau pavisam drīz klausītāji varēs iepazīt Jāni Holšteinu citā projektā, citā muzikālā ampluā.
«Es būtu laimīgs, ja būtu pilna laika mūziķis,» atzīst Gorans, kuru vakaros var sastapt aiz bāra I Love You letes. Tā kā Latvijas auditorija ir skaitliski neliela, viņš jau met skatienu arī uz ārzemēm. Uz Lielbritāniju gan ne. «Lielais pīrāgs ieciklējies uz sevis glorificēšanu, un tam pie kājas, kas notiek apkārt,» mūziķis skeptiski raugās uz britu mūzikas industriju un atklāj, ka skatās uz Francijas pusi - tur jau nospēlēti vairāki veiksmīgi koncerti, turklāt var just, kā cilvēki uztver mūziku. Pēdējais Goran Gora singls Dance Away jau nonācis Nantes radiostacijas regulārajā rotācijā.