Lietas izskatīšana notika visai saspringtā atmosfērā, jo zālē pulcējās gan gājiena atbalstītāji, gan pretinieki, arī biedrības No Pride vadītājs Igors Masļakovs un vairāki draudzes Jaunā paaudze locekļi Alekseja Ļedjajeva vadībā. Pēdējie nekautrējās savu neapmierinātību ar tiesas gaitu paust ar skaļiem izsaucieniem, izpelnoties no tiesas brīdinājumus. Vēlāk daži tika no zāles izraidīti, citiem solidarizējoties un arī murdot pametot zāli. Starp klātesošajiem bija arī iepriekšējo gadu Mozaīkas pasākumu laikā rīkoto protestu dalībnieki Jānis Dzelme un Gints Krīgers, kas saistībā ar to tiesāti par huligānismu. J.Dzelme tika apsūdzēts mēslu mešanā 2006.gadā, savukārt G.Krīgers uz apsūdzēto sola sēdās kopā ar dēlu Kārli par petaržu raidīšanu praida dalībnieku virzienā gadu vēlāk.
Rīgas domi (RD) tiesā pārstāvēja Juridiskās pārvaldes darbiniece Ilze Gūtmane, kas ir arī A.Grīnberga vadītās pasākumu izvērtēšanas komisijas locekle. Ceturtdien viņa bija vienīgā, kura atteicās lemt par gājiena aizliegumu, kas notika pēc 34 RD deputātu spiediena atkārtoti sasauktajā sēdē. Tiesā viņa nevarēja pamatot, kādi bija juridiskie argumenti pēkšņajai iepriekšējā lēmuma maiņai, jo aizliegums balstīts uz teorētisku iespēju par sabiedriskās drošības apdraudējumu. No tiesībsargājošajām iestādēm jauna informācija netika saņemta, atzina I.Gūtmane.
Galvenais RD pārstāves minētais arguments, kāpēc pēkšņi mainījās situācija, bija domnieku vēstule. Uz tiesas jautājumu, vai, viņasprāt, cilvēktiesību ierobežojums var pastāvēt uz pieņēmumu pamata, I.Gūtmane nespēja sniegt loģisku atbildi, vien atzina, ka komisija lemšanu faktiski atstāj tiesas ziņā.
Pēc tiesas sēdes Mozaīkas valdes priekšsēdētāja Linda Freimane pauda gandarījumu, ka demokrātija Latvijā, vismaz tiesā, tomēr darbojas. To redzēs arī vairāki ārzemju viesi, kas ieradušies Rīgā: Zviedrijas integrācijas un dzimumu līdztiesības ministre Njamko Sabuni, citi politiķi no Zviedrijas, Dānijas un Nīderlandes, daži Eiropas Parlamenta deputāti, Amsterdamas pilsētas pārstāvji.
Gājienā piedalīsies arī apmēram 70 starptautiskās organizācijas Amnesty International biedru no vairāk nekā 20 Eiropas valstīm. L.Freimane pastāstīja, ka, organizējot šo pasākumu kā Baltijas praidu, plānots, ka nākamgad tas notiks Lietuvas galvaspilsētā Viļņā, bet 2011.gadā kādā Igaunijas pilsētā.
Valsts policijas (VP) pārstāve Ieva Rekšņa Dienai sacīja, ka policija ir gatava sestdien nodrošināt sabiedrisko kārtību un drošību. Ja notiks provokācijas vai akcijas, par kurām radīsies aizdomas, ka tās ir pretrunā ar likumu, vainīgās personas tiks aizturētas, uzsvēra I.Rekšņa. Kā ziņots, dažādus pasākumus, kas gan nav oficiāli saskaņoti, publiski izziņojuši vairāki iepriekšējo gadu gājienu pretinieki: Līga Dimitere, Jaunā paaudze, labēji radikālā Tēvzemes nacionālo spēku savienība un pērkoņkrustietis Igors Šiškins.