Līdz šim no pieejamiem 47,7 miljoniem latu ES fondu līdzekļu māju siltināšanai līgumi bija noslēgti par 32 miljoniem, vēl par 6 miljoniem apstiprināti projekti. Pavasarī gan Ekonomikas ministrija prognozēja, ka tie tiks izsmelti šogad un līdzfinansēšanu 50-60% apmērā vairs neturpinās. Tomēr dažus mēnešus vēlāk tapa skaidrs, ka līdzekļi netiek naski izlietoti un dzīvokļu īpašniekiem pieejami vēl 11,5 miljoni latu. Nu šī summa ir sarukusi līdz 9,7 miljoniem.
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, kas izvērtē līdzfinansējuma piešķiršanu daudzdzīvokļu māju renovācijai, līdz šim saņēmusi 1087 projektus, bet līgumus par atbalsta piešķiršanu noslēgusi par 436. Visvairāk projekti bijuši iesniegti no Kurzemes un Vidzemes, savukārt kūtrākie šajā aktivitātē ir Latgales iedzīvotāji.
Kā liecina nesen valdībā apstiprinātais noteikumu projekts, ēku siltināšanas līdzfinansējumu tagad varēs izlietot arī energoresursu rekuperācijas sistēmas izveidei. Kā skaidro M. Rubīna, rekuperācijas jeb siltuma atgūšanas tehnoloģija ļauj telpās uzkrāto siltumu izmantot atkārtoti ēkas apsildīšanai. Gan nosiltinot mājas fasādi, gan uzstādot blīvos logus, pazūd telpas dabīgā ventilācija, tāpēc telpas nākas vēdināt, verot vaļā logus un silto gaisu izvēdinot pret auksto. Rekuperācijas sistēma savukārt ļauj vienlaikus veikt ventilāciju telpās un savākt silto gaisu, kuru vēlāk var izmantot. Daudzdzīvokļu māju siltināšanā arī iepriekš esot bijis paredzēts, ka ES fondu līdzfinansējums pieejams šādu sistēmu izbūvei, tomēr ne vienmēr šī iespēja bija izmantota. Kā piebilda M. Rubīna, pašlaik tas tiek uzsvērts, lai pievērstu uzmanību šādas sistēmas nepieciešamībai.