ASV tikpat kā nepastāv gāzes eksporta infrastruktūra, bet izdevumi par gāzes sašķidrināšanu, transportēšanu un atšķidrināšanu aptuveni divkāršotu tās cenas Eiropā, kā rezultātā cenu starpība izrādītos nebūtiska pat gadījumā, ja pieprasījums strauji nepalielinātu gāzes cenas ASV biržās.
Turklāt nostiprinās viedoklis, ka tā sauktās slānekļa revolūcijas ASV efekts tiek pārspīlēts, jo patiesās izmaksas ir augstākas, nekā tiek apgalvots. Šī viedokļa atbalstītāji norāda, ka ASV slānekļa gāzes ieguves kompānijas strādā ar ievērojamiem zaudējumiem, balstoties uz valsts subsīdijām un līdzekļu piesaisti biržās. To, ka slānekļa gāzes ieguve rada zaudējumus, atzinušas arī visas lielās naftas un gāzes korporācijas.
Kā uzskata Enerģijas informācijas aģentūra (EIA), samazināt ES atkarību no gāzes eksporta iespējams, vienīgi ievērojami palielinot energoefektivitāti un atjaunojamo resursu izmantošanu. Par pozitīvo piemēru šajā jomā tiek uzskatīta Vācija. Atbilstoši EIA aprēķiniem ASV energoefektivitāte un atjaunojamo resursu izmantošana atrodas līmenī, kāds Vācijā bija 1991. gadā pēc valsts atkalapvienošanās. Gadījumā, ja Vācijas līmenis būtu tāds pats kā ASV, Berlīne patērētu par 50% vairāk gāzes, nekā tērē pašlaik.