Ir pagājis pusgads, un, piedaloties jau nākamajā Trīspusējā sociālajā samitā, kas norisinājās Itālijas prezidentūras Eiropas Savienības (ES) Padomē ietvaros, jāatzīst - Marčegalijas kundzes vārdi vēl arvien ir patiesi. Varbūt pat vēl patiesāki un būtiskāki nekā pirms pusgada, kad Eiropas ekonomiku vēl neskāra ģeopolitiskā ietekme.
Ir atlikuši nedaudz vairāk nekā divi mēneši līdz brīdim, kad ES politisko vadību uz šķietami īsu, tomēr atbildīgu laiku uzņemsies Latvija - jau janvārī mūsu nelielā Ziemeļeiropas valsts uz pusgadu kļūs par visas ES prezidējošo valsti. Vai pratīsim šo laiku izmantot, lai virzītu kopējā Eiropas politikā savas valsts intereses un vienlaikus - ar pārdomātiem un visu sociālo partneru izsvērtiem ierosinājumiem palīdzētu veicināt pārlieku lēnās ekonomiskās izaugsmes atjaunošanos ES kopumā?
Jaunākās Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) prognozes liecina par ES, tajā skaitā eirozonas, ekonomikas nelielu pieaugumu 2015. un 2016. gadā. Tomēr tas tiek prognozēts būtiski zemāks nekā vidēji pasaulē. Pasaulē SVF paredz 3,3-4% pieaugumu gadā, eirozonas valstīs šogad tas tiek prognozēts 0,8%, bet turpmākajos divos gados - tikai 1,4-1,7% robežās.
To, ka pieaugums paredzams tik neliels, ietekmē sava veida apburtais loks eirozonas valstu ekonomikā. Visas valstis, kas savulaik iestājušās eirozonā, ir izpildījušas Māstrihtas kritērijus, tomēr šodien vairāk nekā divās trešdaļās šo valstu (jo īpaši dienvidu valstīs) ārējais parāds pat vairākas reizes pārsniedz Māstrihtas kritērijos pieļauto īpatsvaru (60% no IKP). Pieaug arī privātā sektora, tajā skaitā «slikto» parādu, īpatsvars, kas savukārt mazina finanšu institūciju vēlmi izsniegt jaunus kredītus, bet šāda tendence, protams, atstāj ietekmi uz investīcijām, jaunu darba vietu radīšanu un pastarpināti - nodarbinātību.
Citiem vārdiem - lielās atšķirības dažādu valstu un reģionu attīstībā, attieksmē pret fiskālo disciplīnu, iekšējā organizētībā utt. bremzē visas eirozonas un ES sabalansētu izaugsmi ilgtermiņā.
Pārstāvot Latvijas darba devējus, nākamā gada pirmajā pusgadā prezidentūras ietvaros Latvijas Darba devēju konfederācija rīkos trīs starptautiskas konferences. To mērķis ir veidot dienas kārtību, izstrādājot un iesniedzot rekomendācijas Eiropas lēmumu pieņēmējiem uzņēmējdarbības attīstības, reģionālās izaugsmes, sociālā dialoga lomas darba vietu radīšanā un ārējās ekonomiskās sadarbības jomās.
Ekonomikas mugurkauls un izaugsmes galvenais virzītājspēks ir konkurētspējīgi uzņēmumi. Tādēļ gan prezidentūras laikā, gan turpmāk sagaidām, ka Eiropas līderu lēmumi veicinās reģionu un uzņēmumu attīstību, mazinot administratīvos šķēršļus, nodrošinot drošus un ilgtspējīgus energoresursus, investīcijas izaugsmē un līdzsvarotu attīstību. Ļoti svarīgs uzdevums jaunajiem Eiropas un Latvijas līderiem ir jaunu globālo tirgu apgūšana un partneru piesaiste. Mēs uzskatām, ka, slēdzot brīvās tirdzniecības un sadarbības līgumus, politiķiem un diplomātiem jāatrod tādi risinājumi, kas saglabā sociālo mieru, veicina investīciju piesaisti un ekonomikas izaugsmi. Mūsu visu interesēs ir spēcīga ES, taču tas prasa drosmi no Eiropas līderiem.
Šajā kontekstā ar lielām cerībām skatāmies uz jauno Eiropas Komisiju (EK) Žana Kloda Junkera vadībā, kuras darbības atslēga ir investīciju programma Eiropas izaugsmes nodrošināšanai. Lielas cerības saistām ar Latvijas pārstāvi EK - eiro un sociālā dialoga komisāru Valdi Dombrovski, kura atbildība par šķietami atšķirīgajām pārraugāmajām jomām palīdzēs mazināt pašreizējo nelīdzsvarotību starp sociālajiem un ekonomiskajiem mērķiem un veicināt sabalansētu konkurētspējas, nodarbinātības un vispārējās labklājības izaugsmi. Tāpēc gan Briselē, gan Latvijā aicinām arī turpmāk esošos sociālā dialoga mehānismus aktīvi izmantot uzņēmējdarbības vides un konkurētspējas stiprināšanai.
* Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents, BUSINESSEUROPE viceprezidents