Miers visiem Eirovīzijas faniem - šogad 8. Eiropas Muzeju nakts notiks 19. maijā, bet dziesmotais pasākums - nākamajā nedēļā. Latvijā sestdienas vakarā apmeklētājus gaidīs 133 muzeji, Eiropas Padomi pārstāvošajās 40 valstīs kopumā bezmaksas apmeklējumam būs atvērti aptuveni 3000 muzeju.
Nakts uzvar dienu
Viena no interesantākajām mistērijām, kas, iespējams, liek arī vairāk aizdomāties, ir tā, ka laika gaitā Muzeju nakts ar savu popularitāti ir aizēnojusi Starptautisko muzeju dienu - savu vecāko māsu ar krietni senāku vēsturi. Vai zināji, ka Muzeju diena tiek svinēta katru gadu 18. maijā, tātad šodien, un tajā muzeju ekspozīcijas un aktuālās izstādes arī ir iespējams apskatīt bez maksas? Uzreiz gan jāpiebilst, ka šim aicinājumam parasti atsaucas lielākā daļa muzeju, bet ne visi, tāpēc pirms došanās uz kādu muzeju ir jāpainteresējas tā mājaslapā. Piemēram, 18. maijā par brīvu nevarēs apmeklēt Turaidas muzejrezervātu.
Nelielam ieskatam - Starptautiskās muzeju dienas tradīciju 1977. gadā iedibināja Starptautiskā Muzeju padome, lai atgādinātu par muzeju kā nozīmīgu kultūru apmaiņas veidu, savstarpējās saprašanās un sadarbības veicinātāju visā pasaulē. Savukārt mums labi pazīstamās Muzeju nakts ideja dzima samērā nesen - 1999. gadā - Francijā, un tās iniciatore bija Francijas Kultūras un komunikācijas ministrija. Piedāvājot bez maksas apmeklēt interesantus pasākumus muzejos, kā arī apskatīt to ekspozīcijas, ministrija vēlējās ieinteresēt par muzejiem cilvēkus, kuri ikdienā tos apmeklē ļoti reti vai pat nekad. Vēlāk iniciatīva guva atbalstu arī citās Eiropas Padomes dalībvalstīs.
Kā apgalvo Starptautiskās Muzeju padomes Latvijas Nacionālās komitejas priekšsēdētāja un akcijas Muzeju nakts koordinatore Gundega Dreiblate, Latvija ir pioniere šis akcijas rīkošanā Baltijas valstīs - piedalās akcijā kopš 2005. gada un ir konsultējusi arī kaimiņvalstis. Lietuva 2012. gadu ir pasludinājusi par Muzeju gadu, tādējādi atzīmējot 200. gadskārtu kopš pirmā publiskā muzeja atvēršanas Lietuvā.
Pirmajā Muzeju naktī Latvijā piedalījās 65 000 cilvēku, pērn šis skaits bija pieaudzis vairāk nekā četras reizes (271 000 apmeklētāju). Piemēram, Igaunijā, kas pērn rīkoja savu trešo Muzeju nakti, piedalījās 73 500 cilvēku, kas arī ir liels skaitlis, ņemot vērā Igaunijas populāciju (1,3 miljons). Muzeju nakts dzimtenē Francijā pērn ielās iznāca divi miljoni «muzeju apceļotāju». Ir vērts apsvērt domu kādu Muzeju nakti pavadīt arī ārvalstīs. Ja vien nepiemīt ohlofobija jeb bailes no ļaužu pūļa, kāpēc gan par baltu velti neapskatīt Versaļas pili (tās dārzi gan šogad būšot slēgti) vai Parīzes Modernās mākslas muzeja pastāvīgo ekspozīciju un pašlaik tajā atvērto amerikāņu alternatīvo komiksu mākslinieka Roberta Kramba izstādi, papildus izbaudot džeza noskaņas Parīzes reģionālās konservatorijas studentu sniegumā? Franču kinoarhīvā varēs aplūkot savdabīgajam kinorežisoram Timam Bērtonam veltītu izstādi komplektā ar speciāli sagatavotu kinoprogrammu ar «pārsteidzošām un nāvīgām radībām». To, ko kura valsts Muzeju naktī piedāvā, meklē www.nuitdesmusees.culture.fr.
Zilā krāsa un jūra
Katra valsts drīkst izraudzīties savu Muzeju nakts tēmu, un Latvijā tā šogad būs veltīta zilajai krāsai un jūrai, tādējādi sākot triju gadu ciklu Trejkrāsainā saule. To veidos trīs Latvijas dārgumi: zilā jūra, zaļais mežs un sarkanais dzintars. Attiecīgi nākamgad akcijas devīze būs Zaļā krāsa - mežs, 2014. gadā - Sarkanā krāsa - dzintars. To, kā muzeji interpretējuši šo tēmu savās programmās, var skatīt mājaslapā www.muzeju-nakts.lv (vērts iepazīties arī ar apmeklējuma noteikumiem, kurus norādījuši daži muzeji). Šogad akcijā piedalīsies 41 muzejs Rīgā, Rīgas rajonā - deviņi, Vidzemē - 37, Kurzemē - 23, Zemgalē - 11, Latgalē - 12. Pirmo reizi durvis vērs daži jauni muzeji, piemēram, Drustu muzejs un Strenču psihoneiroloģiskās slimnīcas muzejs. Pirmoreiz akcijā piedalīsies arī Ministru kabinets, Valmieras teātris, Rīgas Mateja baznīca, Latvijas Nacionālais arhīvs, Francijas institūts Latvijā, alus fabrika Aldaris Sarkandaugavā, Valsts akadēmiskais koris Latvija un citi. Uzrādot personu apliecinošu dokumentu (tas attiecas arī uz citu valsts iestāžu apmeklējumu), pēdējo reizi pirms rekonstrukcijas varēs aplūkot Rīgas pils telpas.
Tiem, kuri ir skeptiski noskaņoti pret Muzeju nakts idejas saturisko dziļumu, lai mierinājums ir Kultūras ministrijas Muzeju un vizuālās mākslas nodaļas vadītāja Jāņa Garjāna teiktais, ka Muzeju nakts ir patīkama laika pavadīšana - negaidīsim no tās neko vairāk. Turklāt Kultūras Dienas uzrunāto muzeju - Daugavpils Novadpētniecības muzeja un Andreja Upīša Memoriālā muzeja Rīgā - vadītājas ir pārliecinātas, ka tieši Muzeju nakts daudziem ir parādījusi ceļu uz šīm iestādēm arī ikdienā. Muzeju nakts apbur ar demokrātisko gaisotni un rada kopības izjūtu. Tāda tā nakts mistērija.