Patiesa dzīves situācija
«Neesmu tāds kā Luidži, bet viņu saprotu. Šajā operā ir attēlota dzīvē ļoti iespējama situācija. Luidži ir normāls puisis, viņš mīl sievieti un no visas sirds vēlas izraut iemīļoto no dzīves ikdienas, kas paiet virtuvē. Viņš gribētu kopā atgriezties Parīzes priekšpilsētā, taču viņam nav naudas,» stāsta tenors. Luidži lomu viņš sācis gatavot jau pirms trim gadiem, studējot Milānas La Scala akadēmijā pie vokālā skolotāja maestro Vinčenco Manno, kuru slavē kā izcilu pedagogu. «Viņš man ir gluži kā tēvs un atbrauks arī uz pirmizrādi Rīgā!» tenors priecājas, sevi nodēvējot par maestroatkarīgo. Te jāpiebilst, ka 2004. gada oktobrī T. Arankams kļuva par pirmo brazīlieti, kurš uzaicināts mācīties slavenajā Milānas La Scala dziedātāju akadēmijā. 2005. gadā viņš jau debitēja uz La Scala skatuves ar koncertu un tur dziedājis jau trijās izrādēs. 26 gadu vecumā 2008. gadā Arankams piedalījās Plasido Domingo rīkotajā konkursā Operalia, kur ieguva veselas trīs balvas: 1.vietu sarsuelu (spāņu operešu) kategorijā, Skatītāju balvu un 2. vietu operas kategorijā.
Drīz pēc spožās uzvaras T. Arankams debitēja dona Hozē lomā Žorža Bizē Karmenas izrādē Vašingtonas Nacionālajā operā. Pērn debitējis Kavaradosi lomā Dž. Pučīni operā Toska Frankfurtē, Mauricio lomā F. Čileas operā Adriāna Lekuvrēra Turīnā un Pinkertona lomā Dž. Pučīni operā Madama Butterfly Valensijā Lorina Māzela vadībā. Pēc dziedoņa spožajiem panākumiem viņa pēdās uz Itāliju jau devušies arī citi jaunie talanti no Brazīlijas.
«Manu studiju biedru vidū Milānā ir Alise Zinovjeva no Latvijas, bet labākais draugs ir pianists, kurš spēlēja klavierpavadījumus viņas kompaktdiskā!» stāsta T. Arankams. «Man ļoti patīk Rīgā, te operteātrī sastapu ļoti sirsnīgus cilvēkus, lieliskus māksliniekus. Bet mani pārsteidz tas, ka ārā tik ilgi ir gaišs,» stāsta T. Arankams. Paralēli viņš Varšavā atveido Hozē lomu Karmenā, taču datumi sakārtoti tā, lai paspētu abās vietās. Kopš uzvaras Operalia par jaunā dziedoņa karjeru atbild Zemsky/Green Artists Management ASV. Līgumi noslēgti jau līdz 2012. gadam, taču dziedātājs teic, ka labprāt atgrieztos Latvijā. «Citur piedāvā daudz lielāku naudu, taču man būtiskāks ir darbs, kurā ielieku sirdi un kurā gūstu baudījumu pozitīvās enerģijas, ko uz skatuves sniedzam cits citam. Rīgā to izbaudu pilnībā,» saka T. Arankams.
Jautāts par nākotni, viņš padalās priecīgās gaidās par radošu sadarbību ar operas megazvaigzni Plasido Domingo. «Mani gaida divas brīnišķīgas sastapšanās. Pirmā - uz vienas skatuves Sanfrancisko operā, F. Alfano operā Sirano de Beržeraks, kurā viņš būs titullomā, bet es atveidošu Kristianu. Es to gaidu kā liela sapņa piepildījumu. 2011. gadā došos uz Vašingtonas Nacionālo operu dziedāt Pinkertona lomu Pučīni operā Madama Butterfly, ko diriģēs Plasido Domingo,» priecājas tenors, kurš ar Domingo pie diriģenta pults jau dziedājis konkursā Operalia. «Domingo ir liela personība un ļoti tēvišķīgi rūpējas par jaunajiem talantiem. Radoša greizsirdība pret jaunajiem tenoriem viņam nepiemīt,» norāda jaunais tenors.
Nespēlē futbolu
«Es esmu no Brazīlijas, taču neesmu spēlējis futbolu. Bet man, protams, patīk futbols,» šādas korekcijas viesis ienes savā brazīlieša identitātē. «Esmu no Sanpaulu un dziedāt sāku skolas korī. Man bija astoņi gadi, un pats pirmais, ko iepazinu, bija koris Lido doma zelta spārniem (Va pensiero...) no Džuzepes Verdi operas Nabuko. Uzreiz iemīlējos šajā mūzikā. Mans vectēvs ir itālis, to dzirdot, man teica: jūs dziedat mūziku, kas Itālijā ir kā brīvības himna! Toreiz, manā bērnībā, vēl nebiju dzirdējis operu, šī māksla Brazīlijā nebija tik populāra, mani vecāki operu neapmeklēja. Tagad gan mana vecāmāte seko visām manām izrādēm, bet māte atbrauks uz Varšavu. «Man bija balss, un es gribēju dziedāt. Kad man bija 13 gadu, dziedāju kāzās. Par pirmo nopelnīto naudu - ooo, tā bija liela nauda! - iegādājos labu skaņu tehniku. Nu varēju ierakstīt savu dziedāšanu, es to daru joprojām, jo uzskatu, ka dziedātājam ir ļoti svarīgi sevi dzirdēt no malas.»