Cik tad mums to svētku. Ziemassvētki, kapusvētki un Līgo. Dziesmu svētki ir reizi četros gados. Pārējās ir sēru un atceres dienas.
Diezgan dumji būtu cerēt, ka gada īsākajā naktī kāds pie ugunskura mēģinās sagaršot buķeti vai sasmaršot nianses. Nebūsim naivi. Šī ellīgi garā nedēļas nogale paies alus un šņabja zīmē.
SIMONSIG Gewurztraminer 2008. Brīnišķīgs, zeltaini un medaini dzeltens pārsteigums. 2007.gada versija lika vilties, bet, paldies dievam, ļāvos pierunāties un pirkumu groziņā iegūla šis. Katra atdzesētā lāse, kas krita uz dzērēja mēles, tikai audzēja alkas pēc nākamajām tādām pašām lāsēm. Sapnis, ne vīns. Nekad neesmu jūsmojis par visādiem «pus» vīniem. Pussausiem, pussaldiem. Tikai skaitliski izteikti cukura procenti man paskaidro, kurš «pus» ir kurējais. Tas nu tā. Bet.
Šamais ir deserta vīns. Dabai un vīndarim ir izdevies ogas skābumu un rūgtmi noslēpt aiz tik precīzas salduma maskas, ka, kopiespaidu aprakstot, vārds «perfekts» nebūt neliekas pārspīlējums. Vīns priecē ar pikantu bišu vaska, medus un persiku smaržu. Iesmaržojoties rūpīgāk, saldums pakāpjas nostāk, dodot vietu agresīvām garšvielām un muskatriekstiem. Par trauslu šo vīnu var nosaukt tikai nesapraša. Uz mēles viskozi eļļains, atsperīgi saldskābs, ar garu, tīru un garšīgu pēcgaršu.
Ja nespējat izprast «pilns vēders ar alu un gaļu» burvību, iepērciet šo vīnu, svaigus augļus, dažādus ne pārāk cietus sierus un pie galda apsēdieties tai maliņā, kur dižojas lasis, cālis vai līdzīgs zvērs. Karijs un pipari ēdienā nav obligāti, bet vēlami.
NEDERBURG Winemaster's Reserve Pinotage 2007. Pinotage esot sula, kas spiesta no lauvu sirdīm un sieviešu mēlēm. Pie zināma šīs sulas patēriņa rodoties spēja bezgalīgi runāt un uzveikt pašu nelabo.
Pikants, enerģisks un izcelties gribošs. Ne agresīvi nekaunīgs, bet savu vietu un uzmanības daļu paģērošs. Moderns, dzeršanai gatavs - daudz augļu, īpaši visādu ogu, daudz garšvielu. Vidējas miesasbūves, tanīnu tieši tik daudz, lai visa konstrukcija turētos kopā. Pirmais smaržas vilnis gāž no kājām ar aronijām, kazenēm un kariju. Pēc tam jau mierīgākas parādās plūmes.
Garša tieši tāda, kā smarža sola, - karsta un pikanti glāstoša. Ozolkoka sausums jaušams, bet neuzbāzīgs. Kā rūgtai šokolādei.
Pēcgarša gara, skābeni rūgti patīkama - atgādina labas tabakas dūma rūgtumu. Šim vīnam tieši jaunības lecīgums ir vispievilcīgākais. Pēc dažām stundām vīns kļūst rāms un diemžēl arī mazāk interesants.
Ēdiendraudzīgs vīns. It īpaši, ja sevi pieskaitāt pie gaļēdājiem. Nez kāpēc ienāca prātā vienkārši ceptas aknas. Ar sīpoliem. Sinepjots cūkgaļas cepetis. Rostbifs.
Ziniet, kāda ir vīna vislabākā īpašība? Vīns nav alus. Priecīgas paģiras!