Septembris ir ideāls laiks Napas ielejā - nogatavojušās vīnogas karājās treknos violetos ķekaros, gaidot novākšanu, saule kļuvusi maigāka, lapas krāsojas, un valda ražas laika savdabīgā gaisotne. Vakariņas ēdām restorānā Martini House Svētās Helēnas pilsētiņā. Tas iekārtots kā veca medību/lauku māja. Restorānā ar tādu nosaukumu, protams, obligāti pirms vakariņām jāiedzer Martini kokteilis - izvēlējāmies džina un granātābolu sulas martini. Bija divas Garšošanas ēdienkartes - Sēņu un dārzeņu (visur tagad respektē veģetāriešus) un Šefpavāra. Paņēmām abas un visā dalījāmies. Kopā iznāca astoņi ēdieni un vēl uzkodas no šefpavāra!
Šefpavāra ēdienkartē bija zoss aknu terīne ar ingvera mērci un portvīna želeju; tvaicēts omārs un gliemeži ar kukurūzas pudiņu; pīles krūtiņa ar zaļo zirnīšu risoto, speķi un sēnēm; dažādi sieri.
Sēņu ēdienkartē bija gaileņu, marinētu tomātu, pupiņu un ūdenskreses salāti; trompetsēņu, kūpināta šķiņķa, zaļo zirnīšu un Parmas siera risoto; zaļo pupiņu, kartupeļu, mandeļu sautējums ar sarkanvīna mērci; cepti banāni ar speķa gabaliņiem un sēņu biscotti (cepumiem)! Pie katra ēdiena - attiecīgs vīns. Garšas saderēja perfekti, pat banāni ar speķi!
Nākamā dienā braucām ar Vīna vilcienu. Tam ir 100 gadu veca lokomotīve un atjaunoti vecie vagoni, kas papildināti arī ar modernu iestiklotu vagonu. Mēs izvēlējāmies vecmodīgo, kas atgādina Orient Express vilcienu no Parīzes uz Stambulu. Sēžot pie galdiņa ar skaistiem traukiem, sākām baudīt vīnu. Ēdienam izvēlējāmies salātus, lasi un cūkas cepeti. Ēdiens bija pirmklasīgs un ar izdomu. Lasis cepts sojas mērcē un ar apelsīna sulā karamelizētiem sīpoliem. Piedevās vietējie rudens dārzeņi un cepta polenta - kukurūzas putra, kas pēc vārīšanas tiek cepta formā cepeškrāsnī un tad sagriezta gabalos un vēl apcepta olīveļļā pannā ar ķiplokiem un sēnēm. Cūkas cepetis bija gatavots ar žāvētiem augļiem un kartupeļu putru, kurai pievienotas sēnes. (Sēņu laiks bija arī Kalifornijā.) Kamēr baudījām ēdienus un vīnu, mums garām slīdēja vīnu lauki un darītavas - gan eiropiskas, gan spāņu/meksikāņu stilā, gan modernas. Dzirkstošo vīnu darītavas mijās ar sarkano un balto vīnu darītavām. Ja brauc tām garām ar mašīnu, var apstāties, pagaršot vīnus un arī tos iegādāties. Notiek arī ekskursijas, lai iepazīstinātu ar ražošanas procesu.
Kad no Napas pilsētiņas bijām nokļuvuši līdz Sv. Helēnai, mūs lūdza pārsēsties uz Saldā ēdiena un vīnu degustēšanas vagonu, lai atgrieztos Napā. Saldajā - šokolādes izstrādājumi, augļu deserti un cepumi/kūkas. Šai vagonā bija klavieres un viens no viesiem, vīna un ēdiena iedvesmots, apsēdās un spēlēja. Mēs pārējie dziedājām!