Ārkārtas sanāksme
Turcija kā NATO locekle izmantojusi iespēju iedarbināt alianses dibināšanas līguma 4. pantu, kas jebkurai dalībvalstij atļauj pieprasīt ārkārtas sanāksmi, ja šī dalībvalsts uzskata, ka ir apdraudēta tās teritoriālā integritāte, politiskā neatkarība vai drošība.
«Ja Turcija pieprasa šādu tikšanos, tad ir pienācis īstais brīdis, lai mēs apspriestu saspīlējumu un nestabilitāti Sīrijā, Irākā un NATO dalībvalsts robežu tuvumā,» NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs pirmdien sacīja raidsabiedrībai BBC.
Pēc pagājušajā pirmdienā Turcijas pierobežas pilsētā Suručā notikušā pašnāvnieka spridzinātāja uzbrukuma, kurā dzīvību zaudēja 32 cilvēki, Turcija sāka intensīvus gaisa triecienus IS pozīcijām Sīrijas ziemeļos, pievienojoties ASV vadītajai aliansei, kas jau kopš pagājušā gada augusta veic uzlidojumus pret džihādistiem Sīrijā un Irākā.
Ankara uzlidojumus PKK, ko Turcija, ASV un Eiropas Savienība (ES) pasludinājušas par teroristisku organizāciju, pozīcijām Irākas ziemeļos sāka nedēļas nogalē pēc tam, kad pārsvarā kurdu apdzīvotajos Turcijas dienvidaustrumu rajonos bija notikuši nāvējoši uzbrukumi policistiem un karavīriem. Turcija uzbrukumos vaino PKK, kas Turcijas valdību apsūdz sadarbībā ar IS.
PKK, kas kopš 1984. gada regulāri veikusi uzbrukumus Turcijā, pēc pret sevi vērstajiem uzlidojumiem paziņojusi, ka pārtrauc ievērot 2013. gadā noslēgto pamieru ar Ankaru.
Bažas par miera procesu
Turcijas valdība paziņojusi, ka militāro operāciju, kas vērstas pret IS un PKK, mērķis ir «neitralizēt draudus Turcijas nacionālajai drošībai». Turcijas premjerministrs Ahmeds Davutoglu norādījis, ka Ankaras militārā rīcība varot «radīt sekas, kas var izmainīt notikumu attīstību Sīrijā, Irākā un visā reģionā», viņu citē Hurriyetdailynews.com.
Savienotās Valstis paziņojušas, ka respektē Turcijas tiesības vērsties pret «teroristiem», tajā skaitā PKK. Arī NATO ģenerālsekretārs J. Stoltenbergs slavējis Ankaras iesaistīšanos cīņā pret IS, bet brīdinājis, ka triecieni kurdu nemiernieku pozīcijām var apdraudēt gadiem ilgās sarežģītās miera sarunas ar PKK. Viņam pievienojās ES ārlietu vadītāja Federika Mogerīni, kura aicināja Turcijas valdību un Turcijas kurdu līderus turpināt miera procesu.
Turcijas kurdu vidū izplatījušās aizdomas, ka cīņas pret IS aizsegā Ankara vēlas iegrožot kurdu teritoriālās ambīcijas, jo kurdu kaujiniekiem Sīrijā un Irākā ir izdevies no džihādistiem atkarot vairākas pārsvarā kurdu apdzīvotas pilsētas. Turcijas valdība baidoties, ka šie panākumi varot uzkurināt kurdu separātismu pašu mājās.
Turcijas parlamentā ievēlētās kreisi radikālās Tautas demokrātijas partijas līdzpriekšsēdētājs Selahatins Demirtašs, kurš ir kurds, paziņojis, ka Turcijas konservatīvā valdība vēlas ievilkt valsti pilsoņkarā.