Desmit minūtēs Ogres iedzīvotājai Antrai Purviņai un viņas ģimenei bija jāglābjas no strauji mājā ieplūstošā ūdens pēc aizsargvaļņa pārraušanas pie Norupītes. Ēka applūda līdz pat jumtam, un tajā atkal dzīvot ģimene varēja tikai no septembra. Par laimi, māja bija apdrošināta un par remonta izdevumiem nebija jāuztraucas. Par saviem līdzekļiem bija jāatjauno nopostītais dārzs un sēta. Pašlaik pa mājas logiem Purviņu ģimene var vērot aizsargvaļņa nostiprināšanas darbus, kas turpmāk plūdu laikā ļaus justies drošāk. A. Purviņa atzīst, ka kaimiņi jau bija sākuši uztraukties, vai vispār pašvaldībai izdosies kaut ko šogad izdarīt. Tagad notiekošie darbi vieš cerību, ka pavasarī piedzīvotais neatkārtosies. Pašlaik pie Norupītes ietekas Ogrē tiek celta sūkņu stacija un izbūvētas slūžas, lai pasargātu tās krastos dzīvojošo ogrēniešu mājokļus no applūšanas. Tāpat paredzēts nostiprināt un par pusmetru paaugstināt pie Ogres upes esošo aizsargdambi. Visus darbus gan šogad pabeigt neizdosies, taču tie tiks turpināti, lai līdz pavasara plūdiem viss būtu kārtībā, sola Ogres novada domes priekšsēdētājs Edvīns Bartkevičs (Ogres novadam). Lai visu izdarītu, dome plāno aizņemties ap 600 000 latu. Līdz šim 300 tūkstoši latu jau iztērēti, papildus vēl ir valsts piešķirtais finansējums - 654 tūkstoši.
Pilnībā pabeigts ir aizsargdambis Pļaviņās. Tā izbūve izmaksāja nepilnu miljonu latu. Carnikavas novadā Gaujas kreisajā pusē dzīvojošie nākamajā gadā plūdu laikā varēs justies drošāk, jo tur būs jau daļēji veikta aizsargdambja rekonstrukcija. Savukārt labajā krastā, kur pavasarī applūda ap 400 mājsaimniecībām, plānotajam aizsargdambim vēl tikai veidos tehnisko projektu un būvniecības darbus plāno sākt nākamajā, bet pabeigt 2015. gadā, informē domes vadītāja Daiga Jurēvica (LZS). Kopumā plūdu riska mazināšanai novadā tiks tērēti 3,7 miljoni no ES fondu naudas.
Daugavpils novadā šogad paaugstināta ceļa plātne, kurai vajadzētu pasargāt dārzkopības sabiedrības Kooperators iedzīvotājus, nostiprināts arī aizsargdambis pie Maļutkām. Savukārt Ļubastu aizsardzībai no plūdiem novada dome cer izmantot ES fondu finansējumu, jo pašvaldībai šādu līdzekļu nav, norāda Daugavpils novada domes vadītāja Janīna Jalinska (DNP). Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sniegtā informācija gan liecina - lai arī no 2014. līdz 2020. gadam plūdu risku novēršanai un samazināšanai plānotais ES fondu finansējums ir 29 miljoni eiro (20 miljoni latu), kas nozīmētu gandrīz divreiz vairāk nekā šajā periodā, prioritāte būs lielās pilsētas. Ir iecerēta hidrotehnisko būvju rekonstrukcija un jaunu pretplūdu aizsargbūvju izveide sešās vietās - Rīgā, Ventspilī, Liepājā, Daugavpilī, Ogrē un Jelgavā