Ne viss modernais ir obligāts

Attiecībā uz sabiedriskā transporta ātrumu un komfortu Latvijā acīmredzami ir daudz darāmā, taču vismaz vienotās biļetes izstrādei _Pasažieru vilciens_ kopā ar _Rīgas satiksmi_ klāt ir ķēries. Vienīgā bēda - runa atkal jau ir par e-biļeti. Jau zināmu laiku e-talona sistēma darbojas Rīgas sabiedriskajā transportā, un vismaz pagaidām nav īsti skaidrs, kādu praktisku labumu šī jaunā sistēma būtu devusi. Pirmkārt, lai papildinātu e-talonu ar naudu, nereti ir jāstāv bezizmēra rindā. Tādējādi izskanējušais arguments, ka, lietojot e-talonu, tiek ietaupīts laiks uz biļešu iegādes rēķina, neiztur kritiku. Otrkārt, vienreiz «uzlādēts», e-talons ir derīgs tikai noteiktu laikaposmu, tas nav izdevīgi cilvēkiem, kuri pilsētas sabiedrisko transportu neizmanto bieži. Treškārt, šādas sistēmas ieviešana _Rīgas satiksmei_ vien ir izmaksājusi 14 miljonus latu, bet tās uzturēšana gadā - vēl 5,5 miljonus latu. Tādējādi pirms vienotas e-biļetes ieviešanas visiem sabiedriskā transporta veidiem pirmām kārtām būtu rūpīgi jāizrēķina, vai finansiālā atdeve ir pietiekami liela, lai to darītu. Pareizāk sakot, cik ilgam laikam ir jāpaiet, lai šāda sistēma vispār atmaksātos. Protams, vienotā biļete gan rīdziniekiem, gan pārējās Latvijas iedzīvotājiem būtu nepieciešama, taču tās risinājumiem ir jābūt saprātīgiem. Lai gan dzīvojam moderno informācijas tehnoloģiju laikmetā, nebūt nav obligāti, lai šādai vienotajai biļetei priekšā būtu burtiņš «e». Citiem vārdiem sakot, ir vērts ieviest tikai tādu sistēmu, kas būtu visiem ērti lietojama un lai minētajiem uzņēmumiem pēc tās ieviešanas nevajadzētu sūdzēties, piemēram, par problēmām «savilkt galus», bet pasažieriem - par neērtībām, kas saistītas ar biļetes iegādi.