Tas gan būs īstenojams, ja tiks atbalstīta iecere atcelt samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes un citiem faktoriem. Dienas aptaujāto ekonomistu domas dalās, vai palielinātais NM kompensēs sadārdzinājumu pēc PVN likmes izlīdzināšanas. Slavējot vēlmi palielināt NM, ekonomisti ir skeptiski par budžeta iespējām īstenot iecerēto. Diena jau ziņoja, ka ar PVN likmes izlīdzināšanu FM cer papildus iekasēt 95 miljonus latu, ko plānots novirzīt NM kāpināšanai un to sociālo grupu aizsardzībai, kas negūst labumu no NM kāpināšanas, piemēram, tādi būtu vairākums pensionāru.
«Tādam brīnumam, ko FM solīja attiecībā uz 80 latu neapliekamo minimumu, neticu, jo tas kopumā no budžeta varētu prasīt vairāk nekā 100 miljonus latu gadā,» Dienai vērtēja nodokļu eksperte Gunta Kauliņa. Turklāt vēl gadā vajadzētu apmēram 40-50 miljonus latu, lai pensionāriem kompensētu pirmās nepieciešamības preču, to skaitā medikamentu, sadārdzinājumu samazināto PVN likmju atcelšanas dēļ. Arī citas sociālās grupas neiegūtu, jo izdevumu kāpums būtu lielāks par ieguvumu no NM celšanas, uzskata G. Kauliņa.
Arī Nordea bankas galvenais ekonomists Andris Strazds uzskata, ka iecerētais NM nebūtu pietiekams, to vajadzētu celt minimālās algas līmenī. «Taču virziens noteikti ir pareizs,» uzskata ekonomists, norādot, ka tas palīdzētu trūcīgākajiem un padarītu uzņēmējiem lētāku zemāk kvalificētu darbinieku algošanu.
Pēc A. Strazda domām, ideja par samazināto PVN likmju atcelšanu «ir viena no sakarīgākajām attiecībā uz nodokļu politiku pēdējo gadu laikā». DnB Nord bankas ekonomists Pēteris Strautiņš gan uzskata, ka tādā gadījumā būtu apspriešami divi izņēmumi - samazināta PVN likme viesnīcām, kā arī grāmatām un presei.